Kā mēs Ziemassvētkos ludziņu uzvedām

Darbojas:

Svētdienas skolas bērni: Anna, Laura P., Laura K., Elīze, Elza, Samanta, Evita, Kristīne, Krista Elizabete, Krista Betija, Renāte, Sofija, Annija, Elīza, Juris K., Juris B., Artūrs, Andrejs, Mārtiņš, Edgars, Renārs, Normunds un viņa mazā māsa

Svētdienas skolas skolotāji: Baiba, Gita, Elīna, Gatis, Silvija, Santa

Sv. Jāņa draudzes locekļi: Valdis, Marats, Sanita, Viesturs, Ieva, Edgars

1. aina

Vispirms visi sanāca kopā svētdienas skolas nodarbībā, iepzinās ar ludziņas tekstu un sadalīja lomas. Tajā bija stāstīts par kādu zēnu, kurš uz savu dzimšanas dienu uzaicina savus draugus, bet pašā svinīgākajā brīdī piepeši izrādās, ka jubilārs palicis ārā aiz slēgtām durvīm, kamēr draugi iekšā līksmo. Šajā skumīgajā mirklī zēns satiek Jēzu, kurš atklāj, ka Viņš šādus brīžus piedzīvo katru gadu… Un izstāsta mazā Jēzus bērniņa dzimšanas stāstu – kā Marija ar Jāzepu nokļuva kūtiņā, kā eņģeļi izstāstīja priecīgo vēsti ganiem un kā Austrumu gudrie nesa savas dāvanas.

Pēc tam katrs izlasīja savu lomas tekstu. Un visi sarunāja jaunajā nedēļā satiksies vēlreiz.

2. aina

Otrajā tikšanās reizē izrādījās, ka daži bērni nebija ieradušies, daži pēkšņi negribēja vairs spēlēt, tāpēc vairākas lomas nācās dalīt pa jaunu. Tas radīja stresu un uztraukumus, tika norausts pa kādai asarai, kas beidzās ar mācītāja un skolotāju kopīgu aizlūgšanu. Atkal tika mēģināts teksts un sarunāta jauna tikšanās.

Bet citi, piemēram, Betija, lugā vispār nepiedalījās, bet mājās uzzīmēja dekorācijas – kā viņa tās iedomātos visām trim lugas ainām. Viņas tētis Marats pa e-pastu šos zīmējumus aizsūtīja Gitai, bet viņa, savukārt, tos pārzīmēja uz daudz lielāka papīra, kuru bija sagādājis Valdis.

3. aina

Trešā tikšanās notika Trešo Ziemassvērtku rītā baznīcā pirms dievkalpojuma, un bija tāds kā ģenerālmēģinājums. Šoreiz līdzi bija kostīmi, nepieciešamie rekvizīti un beidzot katrs pa īstam iejutās savā tēlā – gan jubilāra ģimene un draugi, gan Marija, gan Jāzeps, gan viesnīcnieki, gan gani, gan Austrumu gudrie, gan eņģeļi. Protams, neiztika arī bez kurioziem un sarežģījumiem. Piemēram, pēdējā brīdī nomainījās mūziķis, kurš pavadīja noslēguma dziesmu, dažiem teātra varoņiem tērpi tapa turpat uz vietas baznīcā, ar citiem bija nedaudz jāpacīnās par iziešanu spēlēt savu lomu bez tekstu lapām… Nu gluži kā dzīvē, kad ne vienmēr viss izdodas uzreiz perfekti. Šajā reizē tika uzstādītas arī dekorācijas un mikrofons. Jo atklājās, ka ne visiem atbildīgajā brīdī balss skan tik skaļi un pārliecinoši, kā varētu vēlēties.

4. aina

Un tad jau arī bija pulksten 12 dienā un sākās ģimeņu dievkalpojums, kad mācītāja sprediķa laikā uzstājās bērni ar savu ludziņu. Dažs bija pārbijies un tikko sadzirdams, dažs – možāks par možu, bet kopumā ludziņa izdevās un skatītāji to noskatījās ar prieku un aizrautību. Vienam no galvenās lomas tēlotājiem – Jāzepam – klusās runāšanas dēļ bija pielikts atsevišķs mikrofons, lai viņu varētu dzirdēt skaidrāk, bet izrādes laikā tas nez kāpēc tomēr nebija ieslēgts, līdz ar to viņu tikpat kā vispār nebija iespējams saklausītJ. Tomēr satraukums, kas valdīja baznīcas solu rindās, bija iedvesmojošs un radīja īstu svētku noskaņu… Labākais, ka bērni šajā lugā kopīgiem spēkiem pasludināja Kristus dzimšanas stāstu. Katrs skatītājs pats varēja izvērtēt un salīdzināt, cik atvērta šim stāstam un notikumam ir viņa sirds. Vai tā, līdzīgi ludziņas varoņiem, atstāj jubilāru aiz sirds durvīm, vai – gluži otrādi – Viņu pielūdz un godina.

Uzreiz pēc dievkalpojuma visi bērni ar skolotājiem un vecākiem vēl tika aicināti uz Svētdienas skolas Ziemassvētku eglīti, kur kopīgi spēlēja spēles, kā arī pelnīja saldumu paciņas ar dzejolīšiem un svētku novēlējumiem.

Secinājumi:

• Ja labi gribam, tad izdodas. Vajag tikai gribēt! Vislabāk, ja laicīgi, tad arī būs labāks rezultāts.
• Bērni iepriekš jāiepazīst arī personīgi, lai varētu attiecīgi sadalīt lomas.
• Tiem, kas galīgi nevēlas spēlēt, neko nevajag uzspiest ar varu.
• Daudziem nepieciešama iedrošināšana un atbalsts, bet pavisam grūtā brīdī palīdz lūgšana.
• Kopīgu dziesmu laikā ir nepieciešams kāds diriģents, lai bērni jūtas droši un lai viņiem nav lieki jāsatraucas par to, kad tad jāsāk dziedāt.
• Noteikti kopā ar bērniem ir jādzied regulāri – šie talanti, kas katram doti, jāliek lietā ne tikai svētdienas skolā, bet arī kalpojot ārpus tās.