Uzreiz jāsaka, ka uzrakstīt šo liecību nebija viegli, bet Gars pamudināja – vajag! Droši vien tāpēc, lai dziedinātu mani arī no lepnības un iedomības. Esmu par to jau liecinājis Vīru vakarā un dažiem draudzē, bet sapratu, ka šī ir tā vieta, kur ar to varētu dalīties par iedrošinājumu un stiprinājumu vēl kādam.

Neskatoties uz to, ka jau biju kristīts un iesvētīts, laiku pa laikam kritu grēkā – internetā “ielīdu” porno saitos. Sākumā nedaudz, bet palielinoties interneta ātrumam un pieejamībai, arvien vairāk, līdz pašam sāka palikt bail. Paldies Dievam, ka nesāku vēl par to visu maksāt, bet pietika jau ar to, kas bija pieejams par brīvu. Protams, pēc šādiem “ceļojumiem” sekoja “paģiras” – nožēla, sevis neieredzēšana, bet kauns un lepnums (vai iedomība) darīja savu – centos tikt galā pats! Nevienam neteicu, bet mēģināju datorā ieslēgt dažādus filtrus, kuri nelaiž tajos saitos. Kādu brīdi miers (bet dators arī strādā lēnāk), līdz atkal… un atkal… un  atkal…un  atkal…un  atkal…un  atkal…un  atkal…un  atkal…un  atkal…un  atkal…un  atkal…un  atkal…un  atkal…un  atkal…un  atkal…un  atkal…un  atkal… līdz vienreiz sabruku uz ceļiem turpat pie datora un ar asarām acīs saucu uz Jēzu – palīdzi! Vienkārši – palīdzi! Vairāk nekas pār lūpām nenāca.

UN VIŅŠ PALĪDZĒJA!

Nē, Jēzus neparādījās, neparādījās arī Marija un nekādas balsis nedzirdēju, bet manī ienāca LIELS MIERS un prieks! Un ticība, ka viss ir beidzies! Jēzus ir dzirdējis un to visu paņēmis prom (uznesis Krustā)! Aleluja!!!

Un tad man “pieleca”, ka to visu varēja atrisināt jau sen, bet mans lepnums man to neļāva! Nu kā tad es pateikšu, ka skatos pornogrāfiju! Un tā es to visu sevī nēsāju un “cīnījos”, bet, kopš Viņš man palīdzēja, pazuda arī kauns un lepnība un parādījās vēlme par to DALĪTIES brāļu starpā!

Un tad es tomēr vēlreiz pamēģināju (ka saka, velns dīdīja, bet atbildība, protams, jāuzņemas man pašam)- atvēru tās lapas, bet ātri vien sajūta palika riebīga. Ieraudzīju visu it kā citā gaismā un sapratu – viss! Tas VAIRS NAV priekš manis! Āmen! Uzreiz bija jāmetas Jēzus priekšā uz ceļiem un… JĀPATEICAS par VIŅA lielisko veikumu manā dzīvē! Vienīgi vēl bija žēl par tiem cilvēkiem, kuri ir redzami tajās lapās un kurus sātans izmanto saviem nolūkiem.

Vienu gan esmu sapratis – pats es tur neko nespēju un arī nespēšu, tāpēc visu laiku IR JĀTURAS pie Viņa! Kolīdz palaidīsi vaļā roku, agri vai vēlu sekos kritiens.

Man, paldies Dievam, ir laimējies, ka nekad neesmu bijis alkohola varā, bet tagad ir sajūta, ka mana atkarība bija stipri līdzīga tai, kura rodas no alkohola. Cilvēks pats ar to garām nevar tikt, tāpēc brāļi un māsas Kristū, NENĒSĀJIET ko tādu sevī! Bībelē ir rakstīts – Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu, ka topat dziedināti. Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā.  Jēk. 5:16.

Un nav jau tik publiski jāraksta! Var atrast Mācītaju, vai vismaz vienu uzticamu Brāli/Māsu (kurš nepļāpās tālāk, bet aizlūgs), jo vismaz man pašam ir sajūta – kamēr mēs viens par otru aizlūgsim, kāja neslīdēs, bet ja arī paslīdēs, nekautrēsimies to nolikt Dieva priekšā un dzīvosim PRIECĪGI tālāk (nevis nēsēsim to viu sevī), gaidot uz Mūsu Kunga atnākšanu!

Mīlestībā,
Marats Samauskis.