“Mana dzīve ir tikpat dziļām rētām izvagota kā mana seja. Mans deguns vien ir piedzīvojis divdesmit septiņus lūzumus. Divdesmit trijos gadījumos tam par iemeslu ir bijis bokss, četros mans tēvs. Visnežēlīgākos sitienus esmu saņēmis no tā, kuram būtu vajadzējis ņemt aiz rokas, sakot “Es tevi mīlu”. Tims ir “nezāle”. Mātes pamests un tēva piekauts līdz nāvei, viņš piecu gadu vecumā kļūst par Sociālās palīdzības bērnu. Dzīve audžu ģimenēs un kolonijās, nežēlības un pazemojumi viņam māca varmācību un naidu. Tomēr viņa lielās alkas pēc brīvības un mīlestības viņu noved Parīzes ielās, kur nejauši sastopot dažādus cilvēkus, viņš nerimtīgi tiecas atrast cilvēcību un laimi… Šī grāmata ir nevien aizkustinoša liecība par izpostītu bērnību, bet arī brīnišķīga slavas dziesma mīlestībai, piedošanai un dzīvei. Tims Genārds ir dzimis piecdesmito gadu beigās. Ir precējies, četru bērnu tēvs. Francijas dienvidrietumos strādā par biškopi, savā fermā uzņem grūtībās nonākušus cilvēkus.

Manuprāt, šī ir labākā grāmata par piedošanu (ja neskaita Bībeli). Tima stāsts un dzīves liecība aizkustina līdz asarām un arī iedrošina, jo atgādina par Dieva mīlestības spēka varenību, kas nav kļuvusi mazāka arī šodien. Viņš (Dievs) var izmainīt pat to cilvēku dzīvi, kurus mēs jau sen esam norakstījuši (lai gan mums neviens nav devis tādas tiesības!). Lika aizdomāties par to, ka mēs šodien varam dāvāt Kristus piedošanu, kas cilvēkiem tik ļoti vajadzīga.  Un vēl arī lika padomāt par to, cik svarīgi ir netiesāt otru cilvēku, bet dot  iespēju un arī parādīt pašiem, ka var dzīvot arī citādāk.

P.S.

Grāmatai šis ir jau 3.izdevums
http://www.manna.lv/nopirkt/Stipraks-par-naidu/9789984964454.html

Marikas Ivsiņas komentārs