Daži ir pārliecināti, ka mūsu Dievnamā varēs apskatīt šo gleznu, vai arī vismaz altārgleznu būs gleznojis Janis Rozentāls. Ja arī jūs tā domājat, tad diemžēl nāksies jūs apbēdināt, jo vēstures avotos var atrast ko citu. Vēstures avotu publikācijās Saldus draudze pieminēta jau 1420.gadā, bet Saldus baznīca rakstos parādās 1461.gadā. 1530.gadā tiek uzcelta jauna koka baznīca, kuras mūžs nav ilgs. Un 1614.gadā par hercoga Vilhelama līdzekļiem tiek celta pirmā mūra baznīca, kura tiek pabeigta 1615,gadā. Pēc 100 gadiem baznīca bija tik sliktā stāvoklī, ka tika nojaukta. Un 1737.gadā tiek pabeigta jaunas mūra baznīcas celtniecība. Tā bija balta, vienkārša, romānikas stilā celta viena joma mūra celtne.

19.gs. beigās, pieaugot draudzes locekļu skaitam, baznīca kļuva par mazu tā laika draudzei. Pārbūves projektu izstrādāja toreizējais Rīgas Doma arhitekts Vilhelms Neimanis. Baznīcas pārbūve notika no 1898-1900 gadam, kad tika nojaukta 1737.gadā celtā baznīca, atstājot torni un altāra daļas sienas. Pārbūves rezultātā, 1899.gadā, vienjoma baznīcas vietā tika uzcelta trīsjomu baznīca ar divām palīgtelpām. Pārbūvēto baznīcu iesvētīja 1900.gada 27.augustā.

Lielus bojājumus baznīcai nodarīja II pasaules karš. 1944.gada rudenī  saspridzināja baznīcas torni. Līdz ar torni tika bojāts arī zvans. Torni pilnībā atjaunoja tikai 1982.gadā. Un smailes nobeiguma elementu – krustu, aizvietoja ar gaili, kuru izgatavoja varkalis Krivāns.

Pēdējais iekšējais kapitālremonts notika no 1994.-1997.gadam. Šā remonta ietvaros tika restaurēts un atjaunots interjers, restaurētas-rekonstruētas ērģeles, apmainītas bojātās griestu sijas, nomainīta elektroizolācija, ielikta apsildāmā grīda. 2006.gadā tika atjaunota baznīcas ārējā fasāde un jumts. No 2005.- 2008.gadam labiekārtota apkārtne.

Altāris

1657.gadā Sesiles un Cieceres muižu īpašnieks Heinrihs fon den Brinkens dāvina baznīcai altāri. Šī altāra atsevišķas daļas tagad glabājas Latvijas vēstures muzejā. Trūkst ziņu par to, kāpēc altāris nomainīts pret jaunu. Bet 1900.gadā baznīca ieguva jaunu altāri, kurš redzams arī šodien. Altāra telpa no draudzes telpas atdalīta ar pusloka arku, uz kuras rakstīts citāts no Bībeles: „Redzi, es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.”(Mt.28:20)

Altāris darināts pseidogotikas formās. Tas ir trīsdaļīgs un tā sānu daļas ir rotātas ar zeltītiem burtiem rakstītiem citātiem no Bībeles. Katru daļu noslēdz trijstūra frontons, virs kura ir krusts. Uz altāra galda ir tā miniatūra ar metāla apkalumiem. Miniatūras vidū novietota Bībele.

Ap altāri ir sētiņa, kura izgatavota 2002.gadā.

Altārglezna

Altārgleznu „Jēzus pie krusta”1865.gadā gleznojis Jūlius Dērings (1818-1898) pēc Leipcigas profesora Gustava Jēgera (1808-1871) altārgleznas „Kristus pie krusta” motīviem. II pasaules kara laikā glezna tika stipri bojāta. 1994.gadā tā tika restaurēta un ieguvusi sākotnējos izmērus un izskatu.

Kancele un lasāmpults

Kancele ir baznīcas vecākā interjera daļa. Tā darināta 1676.gadā. Kanceli, tāpat kā altāri ir dāvinājis Heinrihs fon den Brinkens. Šī kancele veidota baroka stilā. Tā rotāta ar koka ciļņiem un kanceles nišās ir bijušas koka skulptūras – četri apustuļi, kuri pašreiz atrodas Valsts muzejā. Kancele veidota kā sešstūris. Katrā kanceles augšpuses malā ir zeltītas eņģeļu sejas. Kanceles stūrus veido kolonnas, kuras ir apvītas ar vīteņaugu ornamentu. Kupols ir zvanveidīgs. Tā katrā malā ir tāds kā frontons. Kupolu noslēdz krusts.

Lasāmpults ir saglabājusies no 1777.gada, par ko liecina uzraksts uz tās priekšpuses. Virs gada ir uzraksts „G.D. LOESCH”. Tā restaurēta 2007.gadā.

Kroņlukturis un kokgriezumi.

Kroņlukturis ir 17.gs. beigu darinājums. 1996.gadā tam veikta restaurācija.

1938.gada baznīcas remonta laikā kokgriezējs Jānis Skuška baznīcai dāvina divus kokgriezumus – sienas ciļņus. Tie veidoti saistībā ar sakramenta tēmu. Un izvietoti pie zāles sienas, sānu jomās.

Ērģeles

Pēc Oskara Šepska iniciatīvas 1872.gadā baznīcā tiek uzstādītas Liepājas firmas „Hermanis un dēls”gatavotās ērģeles. Tās būvējis ērģelbūvētājs Karls Aleksandrs Hermans. Tās varēja spēlēt ne tikai dievkalpojumos, bet arī koncertos. Uz šīm ērģelēm kādreiz spēlējis viens no pirmajiem latviešu garīgās mūzikas kompnistiem Oskars Šepskis.  Ērģeļu pilnīga restaurācija – rekonstrukcija notika no 1994-97.gadam Ugāles ērģeļdarbnīcā – mācītāja un ērģeļmeistara Jāņa Kalniņa vadībā. Tās ir izslavētas ar savu romantisko skanējumu un lieliski funkcionējošo mehānismu. Spēles galds ir rotāts ar skaistiem kokgriezumiem  Ērģelēm ir 2 manuāļi, pedāļi un 20 reģistri. Ērģeļu skanējumu veido 1248 stabules.

Tornis un zvans

Tornis ir viena no vecākajām dievnama daļām, kura ir saglabājusies no 1737.gada. Laika gaitā torņa augšējā daļa tikusi vairākkārt pārbūvēta. Tas veidots no trīs līmeņiem. Trešajā līmenī katrā torņa pusē ir atverami lodziņi, lai labāk būtu dzirdamas zvanu skaņas. Torņa galā ir uzstādīts gailis, kurš rāda vēja virzienu.

1931.gadā baznīca savā īpašumā iegūst zvanu, kurš joprojām iezvana svētvakarus un dievkalpojumus. Zvans sver 752 kg.

Kapenes

1995.gadā, remonta laikā noņemot grīdas segumu, atklāja pazemes kapenes. Un tajās notika arheoloģiskā un antropoloģiskā izpēte. Pavisam izbūvētas 3 kapenes: mācītājkapene, Osten-Sakēnu dzimtas kapene un Brinkenu dzimtas kapene. Kapenes atrodas baznīcas altāra un kanceles daļā.

Pastāv nostāsti par pazemes ejām, kuras izbūvētas zem baznīcas. Kapeņu atrakšanas laikā pierādījās, ka tādas ir. Bet tā kā tās ir daļēji aizbērtas, tad vēl joprojām nav zināms to garums un virziens. Un līdzekļu trūkuma dēļ, tālāka izpēte nav notikusi.

Svētā Jāņa draudze

Šāds nosaukums draudzei ir kopš 1991.gada. Visus iepriekšējos gadus tā saukta par Saldus ev. lut. draudzi. No baznīcas pārbūves gadsimtu mijā draudzē kalpojuši mācītāji:

• Teodors Ādolfs Bekers(1889 -1921)-viņa vadībā notika baznīcas pēdējā pārbūve
• Romāns Vanags ( 1931 – 1948) – viņa vadībā notika baznīcas kapitālremonts 1938.gadā
• Roberts Akmentiņš ( 1953 – 1982)-viņa vadībā notika baznīcas torņa pilnīga pārbūve. Beidzot kalpošanu, Akmentiņš pārgāja darbā LU teoloģijas fakultātes dekāna amatā
• Jānis Vanags ( 1985 – 1993) – beidzot kalpošanu, tika konsekrēts par Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapu
• Jānis Bitāns ( 1993 – 2003) – kopš 1995.gada strādāja arī par Sv. Gregora kristīgās kalpošanas skolas direktoru.
• No 2003.gada draudzē kalpo Guntis Apriķis.

Draudzi vada mācītājs, draudzes padome un valde. Draudzē darbojas tādas nozares kā svētdienas skola, lūgšanu grupas, Bībeles studiju grupas,  liturģiskais koris Schola, jauniešu grupa „Probus”.  Regulāri notiek vīru vakari, jauniešu un laulāto pāru vakari. Draudzē darbojas diakonijas centrs un zupas virtuve. Ir grāmatu galds un neliela bibliotēka. Kopīgi ar citām Saldus pilsētas draudzēm tiek rīkots pasākums „No sirds uz sirdi”- pilsētas maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. Jau daudzus gadus Lielajā piektdienā  notiek Krusta ceļš Saldus pilsētas ielās.

Draudze sadarbojas ar draudzēm Zviedrijā ( Lidingo) un Vācijā (Mekenheima). Izveidojusies sadarbība arī ar draudzēm Latvijā – Cēsu Sv. Jāņa draudzi, Saldus M.Lutera draudzi, Remtes draudzi.

Tekstu sagatavoja Indra Vītola, foto Andris Dobelis