LATVIJAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀS BAZNĪCAS SALDUS SVĒTĀ JĀŅA DRAUDZE
Mūsu mācītājam Robertam Akmentiņam 100.
Svētki “pa kluso”! 🙂
Dievkalpojumu vadīja Liepājas diecēzes Bīskaps Pāvils Brūveris,
mūsu mācītājs Guntis, Kurzemes prāvests Viesturs Pirro, un teoloģijas doktors, mācītājs Guntis Kalme.
Sadarbībā ar Saldus muzeju tapusī “Roberta Akmentiņa piemiņas izstāde” ieinteresēja daudzus.
Draudzes priekšniece Lauma rāda uz bildi, kurā mācītājs Akmentiņš viņai kristībās pasniedz lelli.
Visas labas dāvaniņas Kungs no Tavām rokām nāk…
un svētku pusdienas var sākties 🙂
Seko mācītāja Gunta Kalmes lekcija par Robertu Akmentiņu.
Prāvests Viesturs Pirro dalās atmiņās par Robertu Akmentiņu.
Saldus muzeja direktore Agrita Ozoliņa stāsta par lielo Saldenieku atsaucību veidojot šo piemiņas izstādi
Kā jau jubilejā – neiztikt bez dziesmas!
Sākās viena no interesantākajām un vērtīgākajām jubilejas sadaļām – līdzgaitnieku atmiņas. Te vajadzētu vārdu un uzvārdu!
Jānis stāsta gan par Sibīrijā redzēto, gan Akmentiņa akmenscietību savā pārliecībā.
“Nu gan reiz ir mēsli!” – tā esot Akmentiņam sacījis tā laika partijas sekretārs, pēc gadījuma, kad kāds baznīcā pa nakti zvanījis, atceras Vārds, Uzvārds.
Lai uzceltu Baznīcas Torni, tūkstošiem ķieģeļu tiek pārkrauts pa nakti ar rokām – tā to laiku liecinieks Vārds, Uzvārds?
Akmentiņa izsniegta kristāmapliecība.
Vārds, Uzvārds? stāstīja par pārsteigumu, ieraugot, Akmentiņa k-ga bibliotēkā Marksa un engelsa kopotos rakstus.
Milda atcerās kā tikusi iesvētīta Akmentiņa mājās, jo baznīcā nedrīkstēja.
