Ne jau Kristum, bet gan Tev ir jāpiedzimst!

Dieva ienākšana šajā pasaulē atklāj ko ļoti svarīgu par mums – lai šī pasaule, Latvija un mūsu pilsēta kļūtu par labāku un drošāku vietu, kur mums visiem dzīvot – vispirms ir jānotiek kādām iekšējām pārmaiņām mūsos!

Jēzus kādam vīram Nikodēmam sacīja: Tev jāpiedzimst no augšienes! Viņš bija ļoti gudrs un labi skolots teologs, kas pārstāvēja arī jūdu valdību. Šodienas kontekstā Nikodēms simbolizē visus tos, kuri sevi uzskata par zinošiem šīs pasaules un arī Dieva lietās. Taču viņš nesaprot ko nozīmē piedzimšana no augšienes! Tāpēc Nikodēms jautā: Kā tas var notikt? Lai piedzīvotu Kristus dzimšanas svētku dziļāko jēgu, tad godīgi ir jāatzīstas, ka arī mēs vissvarīgāko nezinām! Ir jābūt ļoti drosmīgam, lai cilvēks, kuru citi uzskata par zinošu, atzītos savā nezināšanā! Tie, kuriem šķiet, ka visu jau zina un saprot par Kristu, Viņa dzimšanas brīnumam paiet garām! Nikodēms pie Jēzus nāca naktī, lai neviens neuzzinātu, ka viņš vissvarīgāko par Kristu tomēr nezina! Kā ir ar Tevi? Vai arī Tev šķiet, ka visu jau zini? Ka nekas vairs šajos svētkos Tevi nespēj pārsteigt?

Viena no mūsu lielākajām nelaimēm – tik daudz zinām ar prātu, bet vienlaicīgi tik maz ar sirdi un tāpēc vissvarīgāko nezinām! Cilvēka sirds stāvoklis, kuru izsaka vārdi: “Es nezinu!”, ir ļoti svarīgs. Tas ir sākums ceļam uz īsto zināšanu ar sirdi! Antuāns de Sent-Ekziperī ir sacījis, ka pa īstam mēs redzam tikai ar sirdi.

Arī mums kā Nikodēmam vajadzētu nākt pie Jēzus šīs pasaules apdraudējumu, nedrošības un baiļu naktī, lai lūgtu Viņam mums palīdzēt daudz vairāk pieredzēt ar sirdi.

Pārsteidzoši – mēs domājam par Jēzus piedzimšanu, bet Viņš saka, ka jāpiedzimst ir mums! Tev ir jāpiedzimst no augšienes! Tas nozīmē, ka visa Kristus dzīve runā par to, kam ir jānotiek arī ar Tevi! Kristus piedzimšana notika pirms vairāk kā 2000 gadiem un Viņam nav jāpiedzimst no jauna, bet mums gan ir vajadzīgs jauns sākums!

Šis laiks aicina būt labākiem, taču visi, kuri ir gana redzīgi, saprot cik egoistiski un ļauni cilvēki mēs esam un bieži izvēlamies tādi būt! Ne jau tikai kādi teroristi no svešas ticības nogalina nevainīgus cilvēkus, bet arī mēs esam tie ļaudis, kuri bieži ar vārdiem, attieksmi un darbību vai bezdarbību esam ievainojuši un pat nogalinājuši tos, kurus mīlam! Tādējādi mūsu tuvākos padarot par sava egoistiskā terora upuriem! Mums katram ir kāds baiss ienaidnieks, kurš slēpjas tur, kur vismazāk esam to gaidījuši – tā ir ļaunuma sakne mūsos – egoistiskā daba. Vispirms tieši šim savtīgajam ļaunumam mūsos ir jāmirst. Kā tas notiek? Tad, kad Dieva priekšā esam gatavi noņemt visas maskas, izlikšanos un tēlošanu. Kad Dievam kā pazudušais dēls sakām: Es esmu grēkojis pret Tevi! Šie vārdi kādreiz nāk vēl smagāk kā dzemdību sāpes mātei! Un tā reizē ir tava egoisma nāve un vienlaicīgi piedzimšana no augšienes – no Dieva!

Tātad Kristus dzimšanas notikums nav notikums tikai par Dieva nākšanu šajā pasaulē – tas vēl lielākā mērā ir notikums par Tevi, par to, ka Kristus ļoti vēlas ienākt Tavas sirds pasaulē. Taču Jēzus nekad nelaužas iekšā ar varu. Viņš arī Tevi šajā brīdī uzrunā: Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu, kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa.

Ceļš uz piedzimšanu Kristū ved caur mūsu egoisma nāvi. Tas mirst, kad ar visu savu dzīvi Dievam sakām: Jā! Tieši to vēlos visiem novēlēt, lai ne tikai šajos svētkos, bet katru dienu, kad Viņš pieklauvē, izvēlamies sacīt: Ienāc Jēzu manā sirdī! Un tad Kristus dzimšanas svētki var būt katru, patiešām, katru dienu!

Mācītājs Guntis Apriķis