/02.08.2020./

“Pienācis tuvu, Viņš, pilsētu ieraudzījis, raudāja par viņu

un sacīja: “Kaut arī tu šodien zinātu, kas tev pie miera vajadzīgs! Bet vēl tas ir apslēpts tavām acīm.

Jo nāks dienas pār tevi, kad tavi ienaidnieki ap tevi cels nocietinājumus, tevi ielenks un no visām pusēm spaidīs.

Tie tevi nopostīs līdz pamatiem un tavus bērnus, neatstādami no tevis akmeni uz akmens, tāpēc ka tu neesi atzinusi savu apžēlošanas laiku.”

Pēc tam Viņš iegāja Templī un sāka izdzīt pārdevējus,

sacīdams uz tiem: “Ir rakstīts: Mans nams ir lūgšanas nams, – bet jūs to esat pārvērtuši par laupītāju bedri.””     /Lasījums no Lūkas evaņģēlija 19:41-46/

Mēs visi ilgojamies pēc miera nemiera, kara un slimību draudu pilnā pasaulē. Dzīvot mierā ar laulāto draugu, bērniem, vecākiem, darba kolēģiem, kaimiņiem un arī draudzes ļaudīm nemaz nav tik vienkārši! 

Jau mazam bērnam ir tik svarīgi saņemt vecāku mierinājumu un paši tuvākie (īpaši mātes) tik pārsteidzoši prot mierināt! Mēs visi alkstam un ilgojamies pēc miera. “Kur to meklēt?”, ir viens no vissvarīgākajiem jautājumiem. Kādi mierinājumu meklē alkoholā, narkotikās, dažādās seksuālās perversijās, kādi citi  darbaholismā, vēl kādi pielūdz naudas un varas kultu. Tie visi ir mūsdienu pasaules dievi vai elki, kuriem ļaudis vergo, lai iegūtu it kā mieru (vai precīzāk būtu sacīt – ilūziju par to). Taču ilglaicīgi neviens no tiem nespēj dāvāt paliekošu un dziļu mierinājumu. Vergošana šiem elkiem uz kādu laiku palīdz aizmirsties. Taču viltus dievi var dāvāt tikai miera un prieka viltojumu. Mierinājums ir īslaicīgs un tā sekas ir paverdzinoša atkarība no elka vai, pareizāk sakot, dēmona! Tāpēc ir tik svarīgi sadzirdēt Jēzus vārdus: “Ja nu Dēls jūs darīs brīvus, jūs patiesi būsit brīvi.”/Jņ.8:36/ Dievs Kristū vēlas mūs dažādu atkarību un viltus dievu paverdzinātos darīt brīvus no visām verdzības izpausmēm un visiem garīgajiem vergturiem! Ne tikai ebreju tautai, bet arī mums katram Kristū tiek piedāvāts ceļš no verdzības uz brīvību. Kāds ir šis ceļš? 

Šīsdienas Evaņģēlijā varam saskatīt trīs nozīmīgas darbības, kuras Jēzus veica ne tikai ārējā pasaulē, bet arī to, ko Viņš vēlas darīt katra cilvēka dvēselē. Vispirms – Kristus māca templī./Lk.19:47/ Šajā gadījumā templis saskaņā ar Jauno Derību esam mēs katrs – Jēzus sekotāji./1.Kor.3:16/ Taču templi šīsdienas lasījumā varam uzlūkot arī kā skaistu iekšējās pasaules – dvēseles attēlojumu. Jēzus vēlas kļūt par Tavas dvēsles skolotāju (ebrejiski – Rabbi). Viņš vēlas mūs mācīt kādā daudz dziļākā līmenī par racionalitāti. Un Viņa mīļākais mācīšanas veids ir personīgais piemērs. Nav neviens princips, kuru Kristus, mācīdams citiem, nebūtu piepildījis savā zemes dzīvē. Tāpēc visa Viņa mācība ir ietilpināmā divos vārdos: “Seko Man!”/Jņ.1:43/ Ja Kristus ir Tavas dvēsles skolotājs, tad sirds skatiens ir pievērsts Viņam un Tu seko Jēzus piemēram arī savā ikdienā.

Pestītājs saka: “Mans nams ir lūgšanas nams.”/Lk.19:46/ Viens no nozīmīgiem veidiem kā tiekam Kristus mācīti ir regulāri praktizēta lūgšanu dzīve. Vai lūgšanai ir vieta Tavā ikdienā? 

Otrkārt, Jēzus šķīstī templi, izdzenot no tā naudas kāros tirgotājus./Lk.19:45/ Lai templi – cilvēka dvēseli piepildītu ar kādu daudz labāku saturu, visas vecās drazas ir jāiztīra un jāizmet ārā. Pirms mūsu dzīvēs kas patiesi jauns var sākties, ir jāatsakās no vecā. Pirms Pashā svētkiem ebreji iztīrīja savas mājas no vecā rauga un tā paliekām. Tīrot namus, tauta tika mudināta izmeklēt dvēseles grēksūdzē. Ceļš uz iekšēju mieru ir grēksūdzes ceļš. Tajā Dieva priekšā nosaucam skaļi savus viltus dievus, kuriem vergojam. Kādiem vecais ir mīļāks par jauno, tāpēc šo cilvēku dzīvēs nevar noritēt pārmaiņas, ko Jaunā Derība apraksta ar vārdu – augšāmcelšanās. Kādi ļaudis laiku pa laikam atgriežas pie vecās dzīves, par ko apustulis Pēteris raksta: “Cūka mazgājusies atkal vārtās dubļos.”/2.Pēt.2:22/ Kad pēdējo reizi Tu atdarīji Kristum savas sirds durvis patiesā grēksūdzē?

Visbeidzot, Jēzus raud par Jeruzalemi./Lk.19:41/ Kristū par Dievu uzzinām ko tādu, ko agrāk pat neapjautām – mūsu Radītājs ne tikai priecājas, bet arī raud… par katru no mums! Kādos pārsteidzošos Dieva būtības dziļumos šie vārdi mūs aizved? Kādēļ Pestītāja sirds lūzts un acis pildās ar asarām? Viņš redz mūsu grēkus un to radītās postošās sekas. Ja neatgriežamies no grēkiem, ja vecā dzīve ir mīļāka par sekošanu Kristum, tad spēkā ir Pestītāja vārdi: “Nāks dienas pār tevi, kad tavi ienaidnieki ap tevi cels nocietinājumus, tevi ielenks… nopostīs līdz pamatiem… neatstādami no tevis akmeni uz akmens!”/Lk.19:44/ Ja ar vien izvēlies veco dzīvesveidu, tad tā alga ir pilnīga sagrāve – attiecību sabrukums, darba, veselības un cilvēku, kurus mīli zaudēšana un, galu galā – zaudēta un tukša dzīve! Ir tikai viens patiesa un dziļa miera avots: “Kā māte mierina, tā Es Jūs mierināšu.”, saka Dievs Tas Kungs./Jes.66:13 JT/ Visbeidzot Kristus mūs uzrunā: “Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu. Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas.”/Jņ.14:27/ 

ĀmenMīlestībā Tavas draudzes mācītājs – Guntis.