Šīs dienas lasījums no vēstules Galatiešiem aicina: “Nesiet cits cita nastas, tā jūs piepildīsit Kristus likumu.”/Gal.6:2/ Jēzus likuma vai baušļa piepildījums ir gatavība nests citu cilvēku nastas. Tāda ir vien no vārda mīlestība nozīmēm. Ja kādu patiesi mīlam, centīsimies atvieglot šī cilvēka dzīvi, palīdzot nest smagas emocionālas, garīgas un reizēm arī fiziskas nastas. Zīmīgi, ka tieši laulību dienā līgavainis līgavu nes savās rokās. Šī darbība atklāj gatavību nest otru cilvēku ar visām viņa dzīves nastām visu turpmāko mūžu. Un reizēm laulībā līdzīgi kā Dž. Tolkīna “Gredzenu pavēlniekā” galvenajam varonim – Frodo Baginsam nesamā nasta ir pārāk smaga. Daudzas attiecības ātri izirst, jo nereti laulātie sagaida, lai vienīgi otrs ir tas, kurš vienmēr nes vīra vai sievas nastas. Otra cilvēka nastu nešana ir abu laulāto draugu uzdevums. 

Dzīve ir pilna ar izaicinājumiem – mēs katrs esam apkrauti ar dažādām nastām – no pagātnes, darba pienākumiem, ģimenes rūpēm u.t.t. Reizēm līdz ar Psalma autora vārdiem gribas sacīt Dievam: “Tu esi… licis smagas nastas uz mūsu pleciem.”/Ps.66:11/ Ījabs savās ciešanās izsaucas: “Es sev pašam esmu kļuvis par nastu!”/Īj.7:20/ Reizēm dzīve ar visām tās nastām kļūst nepanesami smaga! Mums ir nepieciešams kāds, kurš spētu atbrīvot no šī smagā nesamā. Katram cilvēkam uz šīs planētas ir sava nasta nesama./Gal.5:5/ Un reizēm šis smagums paša spēkiem vairs nav panesams. 

Kādu jūs iztēlojaties Mozu? Kā spēcīgu, nobriedušu, tuksnesī un dzīves vētrās norūdītu vīru. Taču kādā brīdī viņš izsaucas: “Es viens pats nespēju pacelt jūsu (t.i. ebreju tautas) nastas!”/5.Moz.1:9,12/ Bieži ļaudis uz vadītājiem raugās ar skaudību, redzot tikai viņu privilēģijas, taču reti apzināmies, ka katram vadītājam ir arī savas rūpju un atbildības nastas. (Tāpēc ir tik svarīgi lūgt par vadītājiem!) Dievs atbild Mozum: “Viņiem (t.i. vecajiem) būs nest kopā ar tevi tautas nastas, lai tev nav vienam pašam viss jānes.”/4.Moz.11:17/ Dievs dāvā līdzcilvēkus un īpaši draugus, lai caur šiem ļaudīm palīdzētu nest mūsu dzīves smagās nastas. Viss Tev nav jāpaveic vienam! Tu to nemaz nespēj! Neviens to nespēj! 

Ir liela iedomība domāt, ka ar visu mums ir jātiek galā pašu spēkiem. Sākumā šī doma šķiet laba (tā ir kļuvusi pat par šī laikmeta mantru), taču uzticēšanās šiem meliem cilvēku var novests pie tā, ko šodien sauc par izdegšanas sindromu un pat vēl tālāk- līdz pat dzīves jēgas zaudēšanai! 

Ko iesākt ar dzīves smagajām nastām? Kā no tām atbrīvoties? Un vai tas vispār ir iespējams? Dieva Vārds aicina: “Atstāj Kungam savu nastu.”/Ps.55:23/ Dievs ir tas, kurš palīdz piecelties visiem tiem, kuri ir pakrituši zem savas dzīves smagajām nastām. Tas nepārprotami atklājas Krusta ceļā – Pestītājs ceļā uz Golgātu trīs reizes pakrīt zem smagās nastas, taču visas šīs reizes Svētā Gara stiprināts Viņš atkal pieceļas. Meditācija un sirds pārdomas par Kristus Krustu atklāj to, ka arī mūsu dzīve nereti ir smaga un reizēm pat nepanesami smaga! Šādos brīžos vienmēr jāpatur prātā, ka Dievs neuzliek uz mūsu “pleciem” tādas nastas, kuras tu un es nespētu panest./1.Kor.10:13/ Kirēnas Sīmanis palīdzēja Jēzum nest krustu. Arī mums ir vajadzīgs kāds, kurš palīdzētu nest dzīves smagās nastas./Mt.27:32/ Tāpēc Kristus saka: “Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi (jaunajā tulkojumā: “Zem smagām nastām”), Es jūs gribu atvieglināt.”/Mt.11:28/ Pestītājs turpina: “Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla.”/Mt.11:29,30/ Kā to raksta Mārtiņš Luters, ir jānotiek svētīgai apmaiņai – mums Jēzum ir jāatdod savas rūpju, bēdu, grēku, apspiestu emociju un arī ievainojumu nastas. Un jāpieņem Kristus nasta, kura ir patīkama un viegla. Dievs nevēlas padarīt Tavu dzīvi vēl smagāku, bet gan atvieglot Tavas dzīves smago krustu. Ir tikai jānāk pie Jēzus, jāatdod Viņam mūsu nesamais, jāmācās no Pestītāja lēnprātība un sirds pazemība un tad atklāsim, ka viss smagums, kurš nospieda dvēseli tiek paņemts projām no mūs pleciem un sirdīm.

Vecajā Derībā atrodam aizliegumu sabatā nests jebkādas nastas./Jer.17:24,27/ Kāda ir šī aizlieguma būtība? Caur to Dievs vēlas pasacīt, ka septītā diena ir kāda īpaša diena, kura jau no pašas radīšanas iesākuma ir paredzēta tam, lai cilvēkus atbrīvotu no dzīves nastām. Atcerēsimies, ka šī diena ir dota mūsu pašu labā./Mk.2:27/ Šie vārdi mūs aizved uz visuma radīšanas pirmsākumiem. Cilvēks tika radīts sestajā dienā. Mēģināsim iztēloties – Ādama ķermenis nupat ir izveidots no zemes un viņā nāsīs iepūsta Gara dvaša. Pirmais cilvēks atver acis un uzlūko radīto. Pirmo reizi ieelpo spirdzinošo gaisu, ieklausās neparastajās un harmoniskajās jaunās pasaules skaņās. Kāds varētu būt viens no pirmajiem Ādama jautājumiem Dievam? – “Ko man darīt?” “Kam ķerties klāt?” “Ko paveikt?” (Šie jautājumi izriet no katra vīrieša identitātes.) Ādamu piepilda dzīvība un viņš ļoti vēlas darboties un paveikt, ko nozīmīgu. Taču Radītājs viņam atbild: “Rīt ir septītā diena un tajā Tu neko nedrīksti darīt! Šajā dienā Tev būs jāmācās ļaut Man ko nozīmīgu paveikt Tevī!” Ja septītajā dienā turpināsim nests nastas (t.i. darīt ikdienas darbus), tad nepamanīsim, ka paši topam Kristus kā labā Gana nesti. Pirms Ādams izmēģina savus muskuļus nastu nešanā (un smagumu celšanā, kas vīriem lielākoties ir ļoti nozīmīgi), viņa pirmā mācība bija apstāties, norimt un ielikt sevi Radītāja rokās. Septītajā dienā – apstāšanās un norimšanas dienā Dieva klātbūtnē no “nastu nesējiem” kļūstam par tiem, kuri paši tiek nesti Kristus rokās. To tik skaisti atklāj dievkalpojumā pieredzētais – grēksūdzē atdodam Jēzum savas nastas, absolūcijā (grēku piedošanas pasludinājumā) topam ietērpti baltās pestīšanas drēbēs. Dieva Vārdā un Svētajā Vakarēdienā tiek pabarotas dvēseles. 

Kad esam piedzīvojuši to, ka pats Dievs Kristū mūs nes uz savām rokām, tad un tikai tad varam piepildīt Kristus likumu un bausli – palīdzot arī cietiem nest dzīves smagās nastas. Bez septītās dienas pieredzes, kura palīdz apzināties, ka vienmēr esmu Jēzus rokās, zūd prieks, spēks un arī jēga visai dzīvei! Tāpēc svētīsim šo dienu – nodalīsim to no visām citām kā īpašas svinības ar Trīsvienīgo Dievu. 

Mīlestībā Tavas draudzes mācītājs – Guntis.