LASĪJUMS Jāņa Evaņģēlija 1:4

“Kristū bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma.”

Šo svētku centrālā vēsts – Jēzus – dzīvības Ķēniņš ir nācis pasaulē, kura ir nāves tumsas apņemta. Bībele atklāj – katra grēka alga ir nāve un tas nozīmē, ka dzīvot grēkā nozīmē dzīvot nāves ēnā./Rm.6:23/ Apustulis Jānis raksta: “Dzīvība ir parādījusies, mēs esam redzējuši un apliecinām… jums mūžīgo dzīvību, kas bija pie Tēva.”/1.Jņ.1:2/ Jēzus mīļais māceklis turpina: “Kristū bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma.”/Jņ.1:4/ Īpaši jau šajā laikā novērtējam dzīvības nozīmību. Dzīvība ir dāvana, tā ir ļoti trausla un to ir jāsargā. Pats dzīvības Kungs un Radītājs ieliek sevi jaunavas klēpī un cilvēku rokās. Tas ir tik brīnumaini un neparasti! Kā esam pārsteigti par Kristus piedzimšanas brīnumu, tāpat mums vajadzētu ar izbrīnu uzlūkot karam savu dzīvi. Izbrīns ir nepieciešamais dvēsles stāvoklis dzīves norisēs, kuras mūs izmaina visdziļākajā līmenī. Betlēmes gani bija izbrīnīti par eņģeļa vēsti. Austrumu zemes gudros ķēniņus pārņēma iedvesma, aizrautība un viņu apziņu piepildīja brīnums, redzot neparasto zvaigzni pie debesīm, kura mudināja viņus doties tālā ceļā, lai uzmeklētu jaundzimušo pasaules Pestītāju. Un deviņus mēnešus pirms šiem notikumiem jaunava Marija bija pārsteigta par eņģeļa vēsti, ka caur Viņu pasaulē ienāks Dieva Dēls./Lk.1:34/ 

Viens no Kristus vārdiem ir BRĪNUMS./Jes.9:5/ Kad pēdējo reizi Tevi pārņēma izbrīns, iekšēja godbijības sajūta, saskaroties ar ko neizskaidrojamu savā dzīvē? Mēs daudzi pieaugušie esam pārstājuši brīnīties un tāpēc nespējam pilnībā uztvert šo svētku dziļāko jēgu. Jēzus apliecina, ka viņa valstībā nevar iekļūt neviens, kurš vispirms netop kā bērns./Mt.18:3/ Uzlūkosim bērnus un mācīsimies no viņiem ar izbrīnu un reizē lielu paļāvību raudzīties uz lielo Dieva dāvanu – mūsu dzīvi. Kamēr nepārstājam brīnīties, kamēr mums ir vairāk jautājumu nekā atbilžu, tik ilgi Ziemassvētku vēsts kādā īpašā veidā mūs izmaina. Ja domājam, ka par šiem svētkiem visu jau zinām, tad, patiesībā, esam ļoti tālu no to būtības. Tieši bērni mūs māca raudzīties uz visu apkārt notiekošo ar brīnumu pilnām acīm. Un tikai tā varam ieraudzīt vissvarīgāko dzīvē. Dzīve ir brīnums! Tā ir pārsteigumiem pilna. Neviens nevaram paredzēt kurp dzīves “upe” mūs aiznesīs rīt. Taču vispārsteidzošākais ir tas, ka caur Tavu neparasto dzīvi atklājas Tas, kura Vārds ir BRĪNUMS – Tavs Radītājs – pats DZĪVĪBAS Kungs! Kāda vecmāte sacīja: “Katru reizi, kad redzu kā bērniņš nāk pasaulē, man vienmēr tas ir liels brīnums!” 

Taču šie svētki runā ne tikai par DZĪVĪBU, bet arī par tās pretstatu – nāvi. Dzīvības Ķēniņš kā mazs bērns ir nācis pasaulē, bet turpat netālu ir kāds ļauns un dēmonisks valdnieks – Hērods, kurš vēlas iznīcināt DZĪVĪBU. Bībelē lasām: “Hērods… lika apkaut visus bērnus Bētlemē un visā viņas apkārtnē divi gadi vecus un jaunākus… Tad piepildījās pravieša Jeremijas runātie vārdi: brēkšana bija dzirdama Rāmā, daudz raudu un vaimanu; Rahēle apraud savus bērnus un nav iepriecināma, jo viņu vairs nav.”/Mt.2:16-18/ Hērods Lielais ir ne tikai bērnu slepkava Betlēmē, bet lai paturētu troni viņš nogalināja savus dēlus un ģimenes locekļus. Tā ir skaudra patiesība – līdzās dzīvībai vienmēr ir arī nāve. Un šajā vīrusa pandēmijas laikā mēs piedzīvojam to īpaši skaudri. Arī šajos svētkos kādi bērniņi piedzims, bet kādi cilvēki mirs… !

Ziemassvētki mums katram uzdot jautājumu: “Kam Tu vēlies piederēt– DZĪVĪBAS Ķēniņam vai nāvi nesošajam dēmoniskajam Hērodam?” Dievs caur Mozu sacīja savai tautai: “Es šodien… lieku jūsu priekšā dzīvību un nāvi…; tad nu izvēlies dzīvību, ka dzīvotu gan tu, gan tavi pēcnācēji.”/5.Moz.30:19/ Kāds statistikas pārskats, balstoties pašreizējās demogrāfijas tendencēs, liecina, ka pēc desmit gadiem Latvija būs zaudējusi divdesmit procentus no tās pašreizējiem iedzīvotājiem. Mūsu kļūst mazāk! Cik gan daudz skolas (tikai mūsu novadā vien) jau ir slēgtas! 

Kurās dzīves sfērās esam ļāvuši valdīt nāves nesējam – ļaunajam valdniekam Hērodam (tam mūsu pasaulē ir arī cits vārds – egoisms)? Ļoti daudzu laulāto attiecības līdzinās nevis skaistam ceļojumam, bet gan drīzāk “kara laukam” un šādu neveselīgu attiecību rezultātā, ne tikai vīrs un sieva, bet arī bērni piedzīvo emocionālu un pat fizisku vardarbību. Tik sarežģīti ir veidot veselīgas attiecības ar pašiem tuvākajiem. Tik grūti ir sastrādāties ar darba kolēģiem, saprasties ar kaimiņiem utt. Ir ļaudis, kuriem ir ļoti ievainotas attiecības ar savu iekšējo pasauli. Tie ir cilvēki, kuri nespēj ieraudzīt savu vērtību un jūtas nevienam nevajadzīgi… ! Visās šajās attiecībās tik ļoti ir nepieciešamas BRĪNUMS – jauns sākums, jauna dzīvība un dziedināšana! Ziemassvētki aicina ne tikai ar izbrīnu uzlūkot dzīvību, bet pielūgt un godināt Dzīvības Kungu, kā to darīja Betlēmes gani, gudrie vīri no tālas austrumu zemes un svētā ģimene. Pielūgsme nozīmē gatavību zemoties un būt tuvās attiecībās – draudzībā ar pašu Dzīvības Kungu un Avotu. Jēzus vārds nozīmē – Glābējs un Atbrīvotājs no visa tā, kas tuvina nāvei. Betlēmē dzimušajā Pestītājā pats dzīvības Kungs mums sevi atklāj. Izvēloties Kristu mēs sakām: “Jā!”, DZĪVĪBAI. Un šis: “JĀ!” (ja vien patiesi sacīts) maina visu. Tas ko kā tauta vai nācija pielūdzam vai godājam – tam arī dodam varu savās dvēslēs, attiecībās, mūsu zemē un arī tās nākotnē. “Vai mūsu tautai būs kāds turpinājums arī nākotnē? Vai mīļajā Latvijā, šajā novadā un pilsētā arī pēc mums turpinās skanēt latviešu valoda?”, ir vistiešākā mērā saistīts ar to vai Dzīvības Kungam Kristum šodien un katru turpmāko dzīves dienu sacīsim: “JĀ!”

Mīlestībā Tavas draudzes mācītājs – Guntis