Pazemība – dziedinoša eļļa miesai un dvēselei

24/01/2021 | Jaunumi

24.01.2021.

Lasījums Mt.8:1-13

1 Un, kad Viņš no kalna nokāpa, daudz ļaužu Viņam sekoja.

2 Un redzi, kāds spitālīgs vīrs pienāca, nometās Viņa priekšā zemē un sacīja: “Kungs, ja Tu gribi, Tu vari mani šķīstīt.”

3 Un Viņš, roku izstiepis, to aizskāra un sacīja: “Es gribu, topi šķīsts!” Un tūdaļ tas tapa šķīsts no savas spitālības.

4 Un Jēzus uz to saka: “Pielūko, ka tu to nevienam nesaki, bet noej un rādies priesterim un upurē to dāvanu, ko Mozus pavēlējis, tiem par liecību.”

5 Bet, kad Viņš iegāja Kapernaumā, viens virsnieks nāca pie Viņa, To lūdza

6 un sacīja: “Kungs, mans kalps guļ mājās triekas ķerts un cieš lielas mokas.”

7 Un Jēzus uz to saka: “Es iešu un to darīšu veselu.”

8 Bet virsnieks atbildēja un sacīja: “Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāc manā pajumtē; saki tik vienu vārdu, un mans kalps taps vesels.

9 Jo arī es esmu cilvēks, kas stāv zem valdības, un man ir padoti karavīri; un, kad es vienam no tiem saku: ej! – tad viņš iet, un otram: nāc šurp! – tad tas nāk, un savam kalpam: dari to! – tad tas dara.”

10 Kad Jēzus to dzirdēja, Viņš brīnījās un sacīja tiem, kas Viņam sekoja: “Patiesi Es jums saku: ne pie viena Israēlā Es tādu ticību neesmu atradis.

11 Bet Es jums saku, ka daudzi nāks no rīta un vakara puses un sēdēs ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu Debesu valstībā.

12 Bet Valstības bērni būs izstumti galējā tumsībā: tur būs kaukšana un zobu trīcēšana.”

13 Un Jēzus sacīja virsniekam: “Ej, lai tev notiek, kā tu esi ticējis.” Un viņa kalps tapa vesels tanī pašā stundā.

Vispirms Evaņģēlija lasījumā dzirdējām, ka Dievs vēlas mūs šķīstīt – atbrīvot no visas grēku netīrības. Jēzus spitālīgajam sacīja: “Es gribu, topi šķīsts!”/Mt.8:3/ Cik svarīgi vienmēr ir savu gribu un plānus saskaņot ar Dieva prātu. Spitālīgais nedod pavēli vai instrukcijas tam, kā Jēzum būtu jārīkojas. Viņš nepieprasa dziedināšanu par katru cenu, bet saka: “Kungs, ja Tu gribi, Tu vari mani šķīstīt.”/Mt.8:2/ Mums tik bieži ir gribējies dot padomus Dievam kā tieši Viņam ir jārīkojas. Kristus “Mūsu Tēvs” lūgšanā aicina lūgt: “Tēvs… Tavs prāts lai notiek.”/Mt.6:10/ Visa Jēzus dzīve iemieso pilnīgu paklausību debesu Tēva prātam. Orientējoties, kompasa rādījums uz Ziemeļiem ir jāsaskaņo ar kartē norādīto ziemeļu virzienu, lai nedotos pretējā virzienā un neapmaldītos. Lūdzot: “Tavs prāts, lai notiek!”, atļaujam Dievam noteikt dzīves kursu un Kristum stūrēt mūsu “dzīves laivu”. Katru dienu atkal un atkal esam izvēles priekšā – paklausīt iekšējā Liecinieka – Gara klusajai balsij, vai arī rīkoties pēc sava prāta iegribām. Dievam drīkstam atklāt savus sapņus un ilgas, taču mums vienmēr no sirds ir jāmācās Viņam sacīt: “Pāri visam, lai notiek tas, ko Tu vēlies!” Bieži ir situācijas, kad šo lūgšanu ir ļoti grūti sacīt, jo paklausība Kristum vienmēr mūs aicina iet pa šauro – lielākās pretestības ceļu./Mt.7:14/ Kā var uzzināt Dieva gribu savai dzīvei? Visbiežāk tas nozīmē izvēlēties grūtāko ceļu– lielākos izaicinājumus. Taču šīs izvēles Tev nekad nebūs jānožēlo, jo tās atnesīs vislielāko svētību. Jēzus, paklausot Tēvam, izvēlas iet grūtāko ceļu – ceļu pretim Krustam. Ja Kristus ir Tavs ideāls, tad Gara spēka piepildīts izdarīsi grūtas izvēles, kuras Tevi, galu galā, aizvedīs līdz savas dzīves krustam un tālāk līdz augšāmcelšanās priekam un gavilēm. Šo dinamiku precīzi izsaka Pestītāja vārdi: “Kad sieva dzemdē, viņa ir noskumusi, jo viņas stunda ir klāt; bet, kad viņa ir dzemdējusi bērnu, viņa vairs nepiemin savas bēdas aiz prieka, ka cilvēks nācis pasaulē.”/Jņ.16:21/ Katru reizi, kad ir skumji vai, varbūt pat gribas raudāt, sekojot Kristum, atceries – krusts nav viss, kas mūs gaida. Ejot arī caur sāpēm, tuvojamies augšāmcelšanās priekam, kuru nekas nespēj atņemt!

Tālāk domāsim par virsnieku Kapernaumā, kurš nav ebrejs, bet romietis. No jūdu skatu punkta raugoties – neticīgais. Pagāni nevarēja nākt templī, jo ar savu klātbūtni padarītu nešķīstu svēto vietu. (Ebreji uzskatīja, ka tikai kājas speršana zemē, kur dzīvo neticīgie, padara viņus rituāli nešķīstus.) Tāpēc jūdi nedrīkstēja iet cittautiešu namos, jo tas padarītu viņus nešķīstus. Virsniekam viņa kalps, kurš ir kā paša dēls, mājās cieš lielas mokas. Paralēlrakstu vietā ir sacīts, ka viņš atrodas uz nāves gultas./Lk.7:2/ Virsnieks saka Jēzum: “Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāc manā pajumtē; saki tik vienu vārdu, un mans kalps taps vesels.”/Mt.8:8/ Šis vīrs saredz un atzīst savu grēcīgumu un nevēlas Jēzu apgrēcināt. Viņš ir pārliecināts, ka pietiek tikai ar vienu Kristus vārdu, lai smagi slimais kalps kļūtu vesels. No Lūkas Evaņģēlija uzzinām, ka šis virsnieks mīl ebreju tautu un ir uzcēlis par saviem līdzekļiem sinagogu Kapernaumā (tās drupas joprojām ir saglabājušās šajā vietā)./Lk.7:5/ Tas nozīmē, ka viņš ir piedalījies dievkalpojumos – dzirdējis Dieva Vārdu. Dzirdējis to, ka Dievs radīja pasauli ar savu Vārdu no nekā./1.Moz.1/ Saskaņā ar virsnieka sacīto Jēzus ir dzīvais Dieva Vārds, caur kuru viss ir tapis radīts./Jņ.1:3/ Pestītāju pārsteidz šī vīra dziļā ticība./Lk.8:10/ Virsnieks Kristū saskata ko daudz vairāk, kā tikai pravieti vai neparastu brīnumu darītāju, Viņš Jēzū redz pašu Dievu. Jānis, Jēkabs un Pēteris bija apskaidrošanas kalnā un viņiem atklājās Kristus dievišķība, bet kā šis virsnieks varēja zināt, ka Kristus ir Dieva Dēls? Jēzus saka kādus pārsteidzošus vārdus: “Es Tev pateicos, Tēvs…, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudrajiem un prātīgajiem un atklājis tās bērniem.”/Lk.10:21/ Lielākās atklāsmes tiek dāvātas tiem, kuri ir gatavi kļūt kā bērni. Virsnieks ir piedzīvojis kādu īpašu atklāsmi, jo Garā ir kļuvis kā bērns. Kristus saka, ja nekļūstam kā bērni, tad nevaram nokļūt Viņa valstībā./Mt.18:3/ Viņš turpina: “Tāpēc, kas pats pazemojas kā šis bērns, tas ir lielākais Debesu valstībā.”/Mt.18:4/ (Dieva priekšā mazākais kļūst par lielāko!) Visus Dieva bērnus raksturo pazemība – vēlme un griba pazemoties un priekpilni uzticēties Tēva prātam.

Par Jēzu ir sacīts: “Cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei!”/Fil.2:8/ Spitālīgais un romiešu virsnieks piedzīvoja brīnumaino un dziedinošo Svētā Gara pieskārienu – viens savam ķermenim un otrs savam smagi slimajam kalpam, jo pilni autentiskas un neviltotas pazemības nāca pie Kristus. Pazemība ir viens no Gara augļiem./Gal.5:22/ Tajos, kuros tas nobriest, tik skaisti atklājas pasaulei pats Kristus. Un caur šiem ļaudīm trupinās Viņa misija – dziedināt neveselos, iepriecināt noskumušos un saistītos vest brīvībā – no nāves valsts dzīvībā./Jes.61:2-3/ Ja esam gatavi zemoties Kristus priekšā kā to darīja Evaņģēlijā minētie vīri – ja neuzstādām nosacījumus tam, kā Dievam vajadzētu rīkoties un esam gatvi atzīst katrs savu grēku nešķīstību, ja no sirds ticam, ka Jēzū atklājas pats Dievs, tad arī mēs esam šie ļaudis.

Sirsnībā Tavas draudzes mācītājs – Guntis.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

trīs × 5 =