Dieva sapnis par Tevi

Saldus Sv.Jāņa draudzē /19/04/2020/

Šī ir svētdiena pēc Kristus augšāmcelšanās svētkiem un tās nosaukums ir Baltā (latīniski – alba) svētdiena. Šīsdienas vadmotīvs ir vārdi no pirmās Pētera vēstules: “Kā tikko dzimuši bērni kārojiet pēc garīgā tīrā piena.”/1.Pēt.2:2/ Pēc kā kārojam vai ilgojamies? Kāds ir Tavs sapnis par šo pasauli un Tavu dzīvi? 

Bībelē Dievs nereti uzrunā savus kalpus caur sapņiem. Jāzepam un Daniēlam bija dāvana skaidrot Dieva dāvāto sapņu nozīmi. Jaunajā Derībā Jāzepu (Marijas vīru) Dievs vairākkārt uzrunāja, dodot konkrētas norādes par viņa rīcību, tieši caur sapņiem./Mt.2:22/ Arī ciltstēvam Jēkabam, par kuru dzirdējām Vecās Derības lasījumā, Dievs dāvāja nozīmīgu sapni. Viena no Svētā Gara dāvanām ir zīmīgi un pravietiski sapņi./Ap.d.2:17/

Mums katram ir savs sapnis par pasauli, kurā vēlamies dzīvot, par attiecībām, kurās ilgojamies būt mīlēti un mīlestību dāvināt citiem. Nereti jaunā gada sākumā vai dzimšanas dienā vēlam viens otram: “Lai visi Tavi sapņi piepildās!” Taču tā parasti mūsu pašu labā nenotiek! Kāds ir sacījis: “Ja Dievs gribētu mūs sodīt, Viņš ļautu piepildīties visiem mūsu sapņiem!” Tāpēc šeit daudz nozīmīgāks ir Radītāja sapnis par mums. Bībele atklāj, ka esam radīti pēc Dieva tēla un līdzības, tas nozīmē, ka arī Radītājam ir sapnis par Tevi un mani./1.Moz.1:26/ 

Jēkabam tiek ļauts skatīt Dieva sapni par mums cilvēkiem! Vispirms, lai to redzētu, arī mums ir jāiet cauri naktij. Jēkabs piedzīvoja ne tikai fizisko, bet kā vēlāk mistiķi sacīs, dvēsles nakti. Lai nokļūtu pie Kristus Gaismas, ir jāiet cauri iekšējai tumsai! Tas nozīmē gatavību atzīt un ieraudzīt grēka radīto tumsu nevis citos, bet gan, pirmām kārtām, sevī pašā. Pāvils raksta: “Reiz jūs bijāt tumsa, bet tagad esat gaisma savā Kungā! Dzīvojiet kā gaismas bērni.”/Ef.5:8/ Lai atbrīvotos no tumsas, ar to mums ir jātiek konfrontētiem sevī. Vienmēr vieglāk grēka un atkarību tumsu ir ieraudzīt citos! Jēzus atklāj, ka savu grēku “baļķus” visskaidrāk kā skabargas saredzam citu acīs./Lk.6:41/ Taču ceļš uz gaismu un arī mūsu augšāmcelšanās rītu ved caur grēka tumsas ieraudzīšanu un atzīšanu Dieva priekšā. Baznīcā to saucam par grēksūdzi. Varam tikt atbrīvoti tikai no tā, ko esam gatavi atzīt un nožēlot.

Pirms uzausa pirmo Lieldienu rīts, arī Jēzus mācekļi tika konfrontēti ar grēka un nodevības tumsu sevī – viņi skuma un raudāja ne tikai par Jēzus ciešanām un nāvi, bet arī paši par savu neuzticību Kristum! Kad pēdējo reizi no sirds kā Pēteris raudāji par saviem grēkiem? Daudz biežāk mūsu grēki ir likuši raudāt citiem!

Vecās Derības lasījumā Jēkabs ņem akmeni un liek to savā pagalvī./1.Moz.28:11/ Galva uz akmens – cik neparasta aina! Vai Tev kādreiz būtu ienācis prātā par spilvenu izmantot akmeni? Uzlūkosim akmeni, uz kura galvu liek Jēkabs, kā salīdzinājumu kam cietam un ievainojošam mūs galvā un vēl vairāk – sirdī. Garīgi tālredzīgi ļaudis ir gatvi atzīt, ka ne tikai viņu galva atrodas uz akmens, bet gan ciets “akmens” atrodas vēl dziļāk – sirds vietā! Šeit bibliskais teksts runā, kā baznīctēvi to sacītu, par visu grēku sakni – lepnību – mūsos katrā mītošo egoismu, kurš vispirms sirdi un tad arī galvu – t.i. domāšanu padara cietu, ievainojošu un nežēlīgu. Tāpēc Dievs saka: “Es jums piešķiršu jaunu sirdi…, izņemšu no jūsu krūtīm akmens sirdi.”/Eceh.36:26/ 

Lai šīs lielās pārmaiņas notiktu arī mūsos, tad ielūkosimies Jēkabam dāvātajā Dieva sapnī – tur ir kāpnes, kuru augšgals sniedzās debesīs./1.Moz.28:12/ Pa tām Dieva eņģeļi pārvietojas abos virzienos – augšā un lejā./12/ “Tas Kungs stāvēja (kāpņu) augšgalā.”/13/ Lai grēku un atkarību tumsa tiktu uzvarēta, lai arī Tu iegūtu jaunu sirdi, ir nepieciešams atrast kāpnes, kuras no debesīm tiktu nolaistas pie Tavas ievainotās sirds un nedziedinātās domāšanas – galvas. Kristus saka: “Jūs redzēsit debesis atvērtas un Dieva eņģeļus uzkāpjam un nokāpjam uz Cilvēka Dēlu.”/Jņ.1:51/ Šeit ir paša Pestītāja paskaidrojums jau Jēkaba redzētajam sapnim – “kāpnes”, pa kurām Dievs “nokāpj” pie Jēkaba un Tevis, ir Kristus! Debesīm ir “jānokāpj” zemē, lai mēs mainītos. 

Jēkabs uzmodās no miega un sacīja: “Tas Kungs ir šinī vietā… cik bijājama ir šī vieta, te tiešām ir Dieva nams, un še ir debesu vārti.”/28:13,14/ Jēkabs ir pārsteigts un izbijies Dieva klātbūtnes priekšā! Arī mācekļi Evaņģēlijā atradās aiz aizslēgtām durvīm, jo baidījās./Jņ.20:19/ Kas mūsos izraisa nedrošību? No kā visvairāk arī Tu baidies? Ļoti daudzi cilvēki īpaši šajā laikā baidās saslimt, baidās nomirt… ! Jēkaba godbijības iemesls bija pārsteidzošais atklājums, ka Bētele nav tikai fiziska vieta, bet patiesais Dieva nams, kur Viņa godība vēlas mājot ir ciltstēva un arī Tava sirds! Pāvils uzdod retorisku jautājumu, kurā ir ietverta atbilde: “Vai… nezināt, ka jūs esat Dieva nams un ka Dieva Gars jūsos mājo?”/1.Kor.3:16/ Dieva sapnis ir, lai Tava dvēseles pasaule kļūtu par Viņa mājvietu. Uzdosim Nikodēma jautājumu: “Kā tas var notikt?”/Jņ.3:9/ Tas notiek tad, kad Kristus Gaismas klātbūtnē Dievam atdodam katrs savu grēku tumsu. Jēkaba vēstulē ir sacīts: “Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu, ka topat dziedināti.”/Jēk.5:16/ Viens otram esam dāvāti nevis lai lielītos cik pilnīgi cilvēki esam, bet gan tādēļ, lai vispirms Dieva un tad arī savu tuvāko priekšā atzītos savās nepilnībās un grēkos. To dara nobrieduši vadītāji savās ģimenēs, darba vietās un arī Baznīcā.

Kur ir patiesa grēku nožēla, debesis atveras un Kristū mums tiek nolaistas “kāpnes”, kuras savieno zemi ar debesīm – dvēseli ar Dievu. Šādas patiesas atzīšanās rezultāts, kā to raksta Jēkabs, ir dziedināšana. Tad augšāmceltais Kungs nāk arī mūsu vidū un saka: “Miers ar jums!”/Jņ.20:21/ Bet iekšējs miers augšāmceltā Kristus klātbūtnē mums īpaši jau šajā laikā tik ļoti ir nepieciešams. Taču mācekļos ienāca ne tikai miers, bet viņi kļuva līksmi savu Kungu redzēdami./Jņ.20:20/ Lūk, kāds ir Dieva Tēva sapnis – redzēt Tevi – Viņa mīļoto bērnu patiesi un dziļi laimīgu! (Tāds taču ir visu mīlošu vecāku sapnis par saviem bērniem.) Taču Radītājs nevienam to neuzspiež ar varu. Lai tas, ko Evaņģēlijā lasījām par mācekļiem, piepildītos arī pie Tevis, tad līdz ar Mariju Dieva Tēva sapnim Tev ir jāsaka: “Lai notiek… !”/Lk.1:38/

Mīlestībā – Tavas draudzes mācītājs Guntis

Lasījumi

Lasījums no 1.Mozus grāmatas 28.nodaļas /1.Moz.28:11-19/

“Un tam (Jēkabam) gadījās nonākt kādā vietā un palikt tur pa nakti, jo saule bija norietējusi. Un viņš ņēma vienu no akmeņiem, kas bija tur, un lika to sev pagalvī, un apgūlās tanī vietā.

Un viņam bija sapnis, un redzi, uz zemes bija kāpnes uzslietas, bet to augšgals sniedzās debesīs, un redzi, Dieva eņģeļi kāpa pa tām augšup un lejup.

Un redzi, Tas Kungs stāvēja augšgalā un sacīja: “Es esmu Tas Kungs, tava tēva Ābrahāma Dievs un Īzāka Dievs! To zemi, uz kuras tu guli, Es došu tev un taviem pēcnācējiem.

Un tavi pēcnācēji būs kā zemes pīšļi, un tu izpletīsies uz rietumiem un austrumiem, uz ziemeļiem un dienvidiem, un tevī un tavos pēcnācējos visas zemes tautas būs svētītas.

Un redzi, Es esmu ar tevi, un Es tevi pasargāšu it visur, kur tu ej, un Es likšu tev atgriezties šinī zemē, jo Es tevi neatstāšu, līdz kamēr izdarīšu, ko Es esmu tev sacījis.”

Un Jēkabs uzmodās no miega un sacīja: “Tiešām, Tas Kungs ir šinī vietā, bet es to nezināju.”

Un viņam kļuva bail, un tas sacīja: “Cik bijājama ir šī vieta, te tiešām ir Dieva nams, un še ir debesu vārti.”

Un Jēkabs pamodās no rīta un ņēma akmeni, ko savā pagalvī bija licis, un cēla to par piemiņas akmeni un lēja eļļu pār tā virsu.

Un viņš nosauca šīs vietas vārdu: Bētele[A], bet iepriekš pilsētu sauca Lūza.”

Lasījums no Jāņa Evaņģēlija 20 nodaļas /Jņ.20:19-20/

Šinī pašā pirmajā nedēļas dienā, vakarā, kad mācekļi, bīdamies no jūdiem, bija sapulcējušies aiz aizslēgtām durvīm, nāca Jēzus, stājās viņu vidū un saka viņiem: “Miers ar jums!”

Un, to sacījis, Viņš tiem rādīja Savas rokas un sānus. Tad mācekļi kļuva līksmi, savu Kungu redzēdami.