PĀRSTEIDZOŠĀ AUGŠĀMCELŠANĀS

12/04/2020 | Jaunumi

SPREDIĶIS 12/04/2020

PĀRSTEIDZOŠĀ AUGŠĀMCELŠANĀS

Mīļie brāļi un mācas, mūsu Kungs ir augšāmcēlies! Patiesi, patiesi augšāmcēlies!

Evaņģēlijā dzirdējām, ka Marija runāja ar Kristu, bet nezināja, ka tas ir Viņš./Jņ.20:3/ Arī divi vīri, dodoties ceļā uz Emmausu, sākumā neatpazina augšāmcelto Kungu./Lk.24:16/ Lūka raksta: “To acīm nebija ļauts Viņu pazīt!”/Lk.24:16/ Tikai kopā ar Jēzu, atrodoties pie viena galda, viņu acis atvērās./24:31/ Galda kopība īpaši Tuvajos Austrumos ir tuvāko attiecību norises vieta. Ja kāds Tevi aicina pie galda, tas burtiski nozīmē, ka esi uzņemts šī cilvēka ģimenē – no svešinieka esi kļuvis par savējo.

Zaļās Ceturtdienas vakarā Jēzus mācekļus un arī mūs aicina pie viena galda, iedibinādams kopību, caur kuru Viņš turpina mums dāvināt ne tikai savu garīgo, bet arī fizisko klātbūtni altāra sakramentā – Sv.Vakarēdienā. Zīmīgi, ka vairāki notikumi, kuros Kristus atklājas savējiem pēc augšāmcelšanās, ir tieši saistīti ar galda kopību.

Arī mēs taču šajos svētkos ģimenes lokā sēdīsimies pie svētku galda. Tam ir nozīmīgs vēstījums – augšāmcelto Kungu šodien katrs sastopam Sv.Vakarēdienā, caur kura saņemšanu, mūsos ienāk pats Kristus un Viņa klātbūtnē mūsu garīgās acis, tāpat kā mācekļiem Emmausā, tiek atvērtas. Saņemot sakramentu nevis ar prātu, bet ar sirdi zinām, ka tā ir patiesā Jēzus miesa un Viņa dārgās asinis, kuras par mums ir lietas./Lk.22:20/ Caur sakramenta regulāru saņemšanu, ieraugām ne tikai augšāmcelto Kungu, bet visus pasauli – realitāti Viņa gaismā.

Jēzus saka: “Es tev došu padomu: pērc no Manis… acu zāles tavas acis svaidīt, lai tu kļūtu redzīgs.”/Atkl.3:18/ Šobrīd dzīvojam izaicinājumu pilnā laikā. Visā pasaulē zinātnieki strādā, lai atrastu zāles un radītu vakcīnu vīrusa Covid-19 ārstēšanai. Saskaņā ar oficiāli izplatīto informāciju vakcīnu pret minēto vīrusu varam sagaidīt ne ātrāk kā pēc gada! Taču augšāmceltais Kristus jau tagad vēlas pasniegt zāles, kuras baudot, atdarīsies Tavs skatījums, atraisīsies spriestspēja, tiks dziedināta domāšana un visu apkārtesošo Tu ieraudzīsi pilnīgi jaunā gaismā.

Krīzēs īpaši apzināmies, ka pie jauniem – inovatīviem risinājumiem (kādi šobrīd īpaši nepieciešami) nevaram nonākt ejot pa veco ceļu, uzticoties vecajiem domāšanas modeļiem. Bieži esam apšaubījuši citu domas un nevis veidu kā paši domājam. Šobrīd ir nepieciešams kas pilnīgi jauns – svaigs skatījums uz itin visu. Kānā Galilejā Jēzus pierāda, ka Viņa pārvērstais jaunais saturs ir labāks par veco “vīnu” – t.i. mūsu iesīkstējušo domāšanu./Jņ.2.n./

Vakarēdiena liturģijas laikā neraudzēta maize uz altāra un vīnogu vīns tiek pārvērsti par Kristus miesu un asinīm. Un visi, kuri bauda Sv.Vakarēdienu ar pazemīgu sirdi, piedzīvo augšāmcelšanos – pilnīgi visam – domāšanai, rīcībai, runas veidam, attiecībām – visam, kas mums ir patiesi nozīmīgs un dārgs.

Ja vēlies Jēzus augšāmcelšanos priekpilni svinēt arī kā savu iziešanu no vecās– grēcīgās dzīves “kapa”, tad Tev ir jāieklausās tikai trīs Kristus vārdos, kurus Viņš saka par Sv.Vakarēdienu: “Ņemiet un ēdiet!”/1.Kor.11:24/

Kad Kristus uzrunāja sievieti vārdā: “Marija!”, viņas garīgās acis atvērās un runātājā, par kuru iepriekš domāja, ka tas esot dārznieks, ieraudzīja augšāmcelto Kungu. Saskaņā ar Bībelei – kādu saukt vārdā nozīmē tam piešķirt identitāti – esamības jēgu un mērķi. Tādēļ bērnam piedzimstot, vecāki mazulim dāvina vārdu. Vārds ne tikai palīdz vienu cilvēku atšķirt no otra, bet izsaka personas būtības kodolu un visas dzīves misiju.

Dievs uzticēja Ādamam dzīvajai radībai piešķirt vārdus./1.Moz.2:19/ Nevis Radītājs, bet gan pirmais cilvēks radītās lietas nosauca vārdā. Ādamam piemita ļoti dziļš skatījums uz realitāti, piešķirdams vārdus dzīvniekiem, viņš spēja saskatīt to radīšanas jēgu. Varam sacīt, ka pirms grēkā krišanas pirmajam cilvēkam piemita skaidrs un nesamaitāts skatījums uz visu esošo. Ādams un Ieva ne tikai fiziski, bet arī garīgi redzēja skaidri. Taču čūska Ievai sacīja: “Jūsu acis atvērsies!”, bet tie bija meli, patiesībā kārdinātāja sacītais nozīmēja: “Jūs kļūsiet akli!”/1.Moz.3:5/ Šeit ārpus Dieva klātbūtnes tika piedāvāta alternatīva iespēja “redzēt” vai, patiesībā, kļūt garīgi akliem. Tā cilvēki caur nepaklausību no saprašanas nonāca nesaprašanā.

Mēs tik izmisīgi vēlamies redzēt notikumu kopainu, vēlamies saprast savas dzīves un šī visuma jēgu, bet to nespējam, jo dvēseles skatiens, kā Pāvils to raksta, ir aizmiglots un ļoti… ļoti neskaidrs./1.Kor.13:12/ Mūsu grēki un kārības, kurās krītam atkal un atkal padara par neiespējamu dziļāku redzējumu vai, kā šodien to sauc – vīziju. Nepaklausība Dievam vienmēr liek aizvērties dvēseles acīm. Tā no garīgi tālredzīgiem kļūstam akli!

Evaņģēlijā Jēzus pieskāriens neredzīgo acīm tās dziedināja./Mt.20:34/ Kā augšāmceltais Kristus pieskaras mums? Līdzīgi kā Marijai Magdalēnai – Viņš Tevi uzrunā vārdā! Caur augšāmcelšanās notikumu Dievs ikvienu cilvēku vēlas saukt vārdā, lai Kristū piešķirtu jaunu identitāti un mērķi dzīvei. Kā un kur tas notiek?Saskaņā ar ļoti senu tradīciju, kristību dienā jaunkristītajiem draudzes locekļiem tika doti jauni vārdi, kuri izsacīja visbūtiskākās pārmaiņas viņos. Visā Bībelē Dievs saviem kalpiem piešķir jaunus vārdus – Abrāmskļūst par AbrahāmuJēkabs par IsraēluSīmanis par PēteriSauls par – Pāvilu u.t.t. Arī Jēzus savus mācekļus sauca jaunos vārdos. Kristība ir notikums, caur kuru Dievs ikvienu cilvēku sauc jaunā vārdā. Tas nozīmē, ka Viņš vēlas mūsu garīgās acis atvērt caur sakramentiem – Sv.Kristību un Vakarēdienu.

Kad Kristus mūs sauc vārdā, dvēseles acis atveras un tad Viņu ieraugām ne tikai dārzniekā, sētniekā, bet ikvienā cilvēkā. Augšāmcelts skatiens visos saskata Kristu! Ja ikvienā cilvēkā varam redzēt Jēzu, tad bezjēdzīgi kļūst konflikti, strīdi, nesaskaņas un kari. Tad vairs naudu nevajag izdot ieročiem, kuri laupa dzīvības, bet mums ir pietiekami resursu, lai dzīvības glābtu, kas ir tik ļoti svarīgi īpaši jau šajā laikā.

Prieka un gaviļu pilnus mūsu Kunga augšāmcelšanās svētkus vēlot,

Tavas draudzes mācītājs, Guntis.

LASĪJUMS

no Jāņa evaņģēlija 20.nodaļas /20:1,11-17/

Pirmajā nedēļas dienā… 

Marija stāvēja ārā kapa priekšā un raudāja. Un vēl raudādama viņa ieliecās kapā

un redz tur sēžam divus eņģeļus baltās drēbēs, vienu galvgalī un otru kājgalī, tai vietā, kur bija gulējušas Jēzus miesas.

Tie saka viņai: “Sieva, ko raudi?” Viņa tiem saka: “Viņi manu Kungu paņēmuši, un es nezinu, kur viņi To likuši.”

To sacījusi, viņa apgriezās un redz Jēzu stāvam, bet nezina, ka tas ir Jēzus.

Jēzus viņai saka: “Sieva, ko tu raudi? Ko tu meklē?” Viņa, domādama, ka tas ir dārznieks, saka Viņam: “Kungs, ja tu Viņu esi aiznesis, tad pasaki man, kur tu Viņu esi licis, lai es Viņu dabūtu!”

Jēzus viņai saka: “Marija!” Viņa apgriezās un ebrejiski saka uz Viņu: “Rabuni” (tas ir: mācītājs)!

Bet Jēzus viņai saka : “Neaizskar Mani, jo Es vēl neesmu aizgājis pie Tēva; bet ej pie Maniem brāļiem un saki tiem: Es aizeimu pie Sava Tēva un jūsu Tēva, pie Sava Dieva un jūsu Dieva.”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

18 − pieci =