Zaļā ceturtdiena

09/04/2020 | Jaunumi

SPREDIĶIS

Saldus Sv.Jāņa draudzē 09.04.2020.

Perikopes: VD 1.Moz.14:18-19 EP 1.Kor.11:20-29 EV Jņ.13:1-15

Zaļo Ceturtdienu sauc arī par Svētā Vakarēdiena dzimšanas dienu. Šajā dienā Jēzus iedibināja galda – altāra kopību, caur kuru piedzīvojam Viņa ne tikai garīgo, bet arī fizisko klātbūtni katrā dievkalpojumā.

Sv.Vakarēdiena saknes sniedzas Vecās Derības Pashā mielastā, kuru ebreji baudīja pirms iziešanas no verdzības Ēģiptē./2.Moz.12/ Ceļš uz patiesu brīvību (ne tikai ārēju, bet arī iekšēju) ir sakramenta ceļš. Lai mēs mainītos, lai saknes grēki – lielākie ‘vergturi’ tiktu uzvarēti, tad nepietiek tikai ar stipru apņemšanos vai gribasspēku. Mums ir jāēd Jēzus patiesā miesa un jādzer Viņa asinis sakramentā. Lai mūsu dzīves mainītos, Dievam Kristū ir jāienāk mūsos. 

Pirmajos Pashā svētkos Dievs pavēlēja savai tautai katrā mājā nokaut nevainojamu jēru un ar jēra asinīm apzīmēt katra nama durvju stenderes un logu palodas. Jēra asinis lika nāves eņģelim ebreju namiem paiet garām. Tieši šodienas kontekstā šo notikumu saprotam daudz skaidrāk un reālāk. Apkārt “staigā” koronavīruss – Covid-19, ar kuru ir inficējušies pusotrs miljons pasaules iedzīvotāju un mirušo skaits no šī vīrusa ir sasniedzis 88 000 un tas turpina augt! Varam pateikties Dievam, ka no Baltijas valstīm mūsu zemē pagaidām ir vismazākais šī vīrusa upuru skaits. Zinātnieki apgalvo, ka mirstība no Covid-19 ir 3% (dažādās valstīs šis skaitlis atšķiras. Procentuālā amplitūda ir no 0,35% – Izraēlā līdz 11% – Itālijā). Labās ziņas ir tādas, ka lielākā daļa cilvēku šo slimību izslimo un atveseļojas. Pēc grēkā krišanas nāve ir realitāte, no kuras izbēgt nevar neviens. Pieredzot minētā vīrusa ārkārtīgi straujo izplatīšanos, sākam apjaust to, cik nāve ir reāla un nenovēršama! Nāve ir visdemokrātiskākā “institūcija” – tā pieņem visus – kā stipros, tā vājos, kā skolotos, tā neizglītotos, kā nabagos, tā karaļnamu pārstāvjus.

Pirmajā Pashā svētku naktī nāves eņģelis ieskatījās katrā Ēģiptes namā. Visu to ģimeņu pirmdzimtie, kuru namu durvis nebija iezīmētas ar nokautā Jēra asinīm, gāja bojā vienā naktī! Sv.Vakarēdiens ir efektīvs līdzeklis un zāles pret nāvi. Lai izbēgtu no nāves, ar nokautā Jēra asinīm bija jāiezīmē nama durvis un logi un tad visai ģimeni jāēd šis jērs īpašā maltītē. Lai zāles iedarbotos, tad tās ir jāapēd. Pretējā gadījumā slimniekam nepieciešamais medikaments var atrasties uz skapīša pie gultas, bet tik ilgi, kamēr zāles netiks lietotas, tās nevar palīdzēt atveseļoties. Mārtiņš Luters par Sv.Vakarēdienu raksta: “Sakraments ir jāuzlūko kā īsti svētīgas, mierinošas zāles, kuras tev palīdz un dod dzīvību kā dvēselei tā miesai.”/Lielais Katehisms /Zāles, lai tās palīdzētu atveseļoties, ir jālieto regulāri. Vakcīna un zāles pret Covid-19 vēl nav izgudrotas, taču cilvēcei jau vairāk kā 2000 gadus Kristus iedibinātajā Sv.Vakarēdienā ir pieejamas zāles pret nāvi!

Šīsdienas Vecās Derības lasījumā, Abrahāms pēc vairāku ķēniņu uzvarēšanas kaujā, kurā viņš atbrīvoja no gūsta savus radiniekus – Latu un viņa ģimeni, piedzīvoja, ka Melhisedeks – Salemas ķēniņš, kas bija visaugstākā Dieva priesteris,/Ebr.7:1/ iznesa viņam maizi un vīnu un svētīja Abrahāmu./1.Moz.14:18s/ Šī ir viena no pirmajām norādēm Bībelē uz Sv.Vakarēdienu. Kā vēstulē Ebrejiem ir sacīts – šis Salemas ķēniņš ir Miera ķēniņš, jo tā Viņa vārds ir tulkojams./Ebr.7:2/ Turpat ir sacīts par šo ķēniņu: “Bez tēva, bez mātes, bez cilts raksta; Viņam nav ne dienu sākuma, ne mūža gala, bet, Dieva Dēlam līdzināms, Viņš paliek priesteris mūžam.”/7:3/ No šiem vārdiem varam secināt, ka Vecajā Derībā tik maz pieminētais un faktiski nezināmais Salemas ķēniņš, kurš ar maizi un vīnu stiprināja Abrahāmu pēc smagās kaujas, ir pirmās Bībeles grāmatas norāde uz Kristu un Viņa kalpošanu mums Sv.Vakarēdienā! Saņemot Jēzus miesu un asinis sakramentā, mūsos ienāk miers. Šajā satraukuma un negatīvo ziņu pārpildītajā laikā miers Pestītāja klātbūtnē mums visiem ir tik ļoti nepieciešams. 

Sv.Vakarēdienā Dievs savieno mūs ar Sevi. Pāvils Sv.Gara vadīts jautā: “Svētības biķeris, ko mēs svētījam, vai tas nav savienošanās ar Kristus asinīm? Maize, ko laužam, vai tā nav savienošanās ar Kristus miesu?”/1.Kor.10:16-17/ Sv.Vakrēdiens mūs īpašā veidā saista ar Kristu! Un, ja Jēzus ienāk mūsos, tas nozīmē, ka mums ir jāpārvēršas. Cik gan bieži esam ilgojušies: “Ja es būtu cits cilvēks, tad arī mana dzīve būtu pavisam citāda!” Sv.Vakarēdienā maize un vīns kļūst par Kristus miesu un asinīm un, to saņemot, mēs sākam līdzināties tai Personai, kura mums dāvina Sevi, citiem vārdiem, mēs tiekam pārvērsti Jēzus līdzībā.Kristus Kānā Galilejā pārvērta ūdeni vīnā./Jņ.2/ Vēl lielākas pārvērtības notiek cilvēkā, kurš ar pazemīgu sirdi regulāri saņem Sv.Vakarēdienu. Mārtiņš Luters raksta: “Sv.Vakarēdiens patiesi saucams par barību dvēselei; tas baro un stiprina jauno cilvēku, jo caur kristību piedzimstam no jauna, taču cilvēkam ir un paliek vecā daba – miesā un asinīs, kurā ir tik daudz grūtību un kārdinājumu no velna un pasaules, ka bieži nogurstam un kļūstam nespēcīgi, dažreiz arī klūpam. Tādēļ mums dota šī dienišķā barība, lai ticība gūtu atspirdzinājumu un stiprinājumu.”/Lielais Katehisms/

Altāra sakraments ir ceļš uz patiesu (ne iluzoru) brīvību. Tas ir līdzeklis un zāles pret nāvi. Sakramentā saņemam mieru Kristus klātbūtnē. Un tas mūs savieno – saista ar Dievu. Lai saņemtu visas šīs svētības mums ir tikai jāpaklausa Jēzus aicinājumam: “Ņemiet un ēdiet!”/1.Kor.11:24/

“Dievs, Tu, kas atklāj Savu visuvareno spēku, parādot žēlsirdību un līdzjūtību, dod mums Tavu žēlastību, lai mēs, kas skrienam pretī Taviem apsolījumiem, drīkstam baudīt Tavu debešķīgo bagātību. Caur Jēzu Kristu mūsu Kungu. Āmen.

Mīlestībā Tavas draudzes mācītājs, Guntis

Šajā klusajā nedēļā mūs draudzes dievnamā būs iespējams Sv.Vakarēdienu saņemt individuāli – Zaļajā Ceturtdienā (09.04.20.) no pl.19:00-21:00 un Kristus augšāmcelšanās svētkos – Lieldienās (12.04.20.) no pl.11:00-14:00.

Pateicamies tiem, kuri šajā izaicinājumu pilnajā laikā, esat ziedojumus pārskaitījuši attālināti – Saldus Sv. Jāņa draudzes kontā!

Lasījumi

VD 1.Moz.14:18-19

Un Melhisedeks, Salemas ķēniņš, iznesa (Abrahāmam pēc uzvarētas kaujas!) vīnu un maizi; viņš bija visuaugstā Dieva priesteris.

Un viņš to svētīja un sacīja: “Lai svētī Ābrāmu Visuaugstais, kas radījis debesis un zemi.”

EP 1.Kor.11:20-29

Kad jūs sanākat kopā, tad nav iespējams turēt Tā Kunga mielastu.

Jo, mielastam notiekot, katrs steidzas paņemt savu paša ēdienu, un tā cits paliek neēdis, cits piedzeras.

Vai tad jums nav māju, kur varat ēst un dzert? Jeb vai jūs Dieva draudzi nicinājat un apkaunojat tos, kam nav nekā? Ko lai jums saku? Vai lai jūs slavēju? Šinī lietā es jūs nevaru slavēt.

Jo no Tā Kunga es esmu saņēmis, ko arī jums mācīju: ka Tas Kungs tanī naktī, kad tas tapa nodots,

ņēma maizi, pateicās, pārlauza un sacīja: ņemiet, ēdiet. Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota; to dariet Mani pieminēdami, –

tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena un sacīja: šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs. To dariet, cikkārt jūs to dzerat, Mani pieminēdami.

Cikkārt jūs no šīs maizes ēdat un no šī biķera dzerat, pasludiniet Tā Kunga nāvi, tiekāms Viņš nāk.

Tad nu, kas necienīgi ēd šo maizi vai dzer Tā Kunga biķeri, tas būs noziedzies pret Tā Kunga miesu un asinīm.

Bet lai cilvēks pats sevi pārbauda, un tā lai viņš ēd no šīs maizes un dzer no šī biķera.

Jo, kas ēd un dzer, tas ēd un dzer sev pašam par sodu, ja viņš neizšķir Tā Kunga miesu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

divpadsmit + deviņi =