No vecā uz jauno

10/05/2020 | Jaunumi

Cantate

/10/05/2020/

Šīs svētdienas nosaukums ir Cantate (latīniski) latviski tas nozīmē – “Dziediet!” Lasījumā no Jesajas grāmatas dzirdējām: “Dziediet Tam Kungam jaunu dziesmu, daudziniet Viņa slavu līdz pat zemes galiem.”/Jes.42:10/ Visa radība dzied slavas dziesmu Radītājam. Vai arī Tu tai esi pievienojies?

Ļaudis mēdz sacīt: “Viņš vai viņa jau atkal dzied ‘veco dziesmu’!” “Vecā dziesma” šajā gadījumā nozīmē, ka cilvēks turpina rīkoties un izturēties pa vecam – to, ka viņā nav notikušas nekādas pārmaiņas. Dieva Vārds apliecina, ka esam jauni radījumi, un tas nozīmē, ka nevaram vairs turpināt dzīvot pa vecam. Pārāk bieži esam dziedājuši “veco dziesmu”. Jaunu dziesmu var dziedāt tikai tie, kuri paši ir piedzimuši no augšienes un kļuvuši par jauniem radījumiem Kristū. Pāvils raksta: “Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.”/2.Kor.5:17/ Ja esam Jēzū, tad vairs nedrīkstam dzīvot, runāt un izturēties pa vecam. 

Kā mums kļūt par jauniem radījumiem? Tas bija arī Nikodēma jautājums./Jņ.3:4/ Lasījumā no Jēkaba vēstules dzirdējām atbildi: “Viņš mūs dzemdinājis ar patiesības Vārdu.”/Jēk.1:18/ Vārds, kurš ir patiesība, caur kuru piedzimstam jaunai dzīvei, ir Kristus./Jņ.14:6/ Ceļš no vecā uz jauno vienmēr sākas ar “svēto neapmierinātību” par to kāds cilvēks es esmu. Vai izvērtējot savu rīcību, runas veidu un veidu kā veido attiecības Tev pilnīgi viss apmierina? Vai esi apmierināts ar to kāds cilvēks esi? Visi tie, kuri (līdzībās runājot) ir apmierināti ar “veco vīnu” nevēlēsies meklēt Jēzus klātbūtnē daudz labāko – jauno. Kāzās Kānā Jēzus parāda, ka Viņa pārradītais jaunais saturs ir daudz labāks par veco vīnu./Jņ.2:10/ Cik pārsteidzoša atziņa, kurai profesionāli vīna darītāji nepiekristu. Tomēr notikums Kānā Galilejā – kāzās parāda arī to cik ļoti esam pieķērušies vecajam dzīvesveidam ne jau tāpēc, ka tas ir labāks, tas gluži vienkārši ir pazīstamāks un tāpēc, šķiet, drošāks. Iet pa veco – jau iemīto taciņu šķiet drošāk, lai gan Dievs mūs vienmēr aicina doties pa kādu jaunu un nezināmu ceļu, kurš ved uz apsolīto zemi – Viņa svētību. Jēzus atklāj, ka piedzimšana no augšienes – notiek caur Svēto Garu./Jņ.3:5/ Ebreju valodā vārds “gars” – RUAH nozīmē arī “elpa”, “dvaša” un “vējš”. Ādams kļuva dzīvs tad, kad saņēma Radītāja elpu vai dvašu./1.Moz.2:7/ Apustuļu darbu grāmatā lasām par vienu no Vasarsvētku zīmēm – spēcīgu vēju, kurš piepildīja namu, kurā atradās Kristus sekotāji./Ap.d.2:2/ Kad piedzimstam, tad pirmo reizi patstāvīgi ieelpojam skābekli un šī dzimšanas brīdī uzsāktā ieelpa un izelpa turpinās līdz pat mūsu nāves dienai. Elpošana ir pazīme, kuras apliecina, ka cilvēks ir dzīvs.

Interesants ir ebreju skaidrojums Dieva Vārdam – “Es Esmu, kas Es Esmu”/2.Moz.3:14/. Senebreju valodā tas ir viens vārds – JAHVEH. Jūdi uzskata, ka šī vārda divas zilbes, tās izrunājot, precīzi atdarina cilvēka ieelu un izelpu. Dieva Vārdu katrs cilvēks burtiskā nozīmē ieelpo un izelpo, ar to apliecinot, ka Radītājs ir Tas, kurš nodrošina katru mūsu elpas vilcienu. Šis Vārds ir pirmais un pēdējais vārds, kuru ieelpojot piedzimstam un izelpojam, atstājot šo pasauli.

Dievs Tēvs caur patiesības Vārdu – Jēzu dāvā mums jaunu piedzimšanu Garā. Tas nozīmē, ka visa Trīsvienība ir iesaistīta mūsu jaunradīšanas procesā. Par piedzimšanu no augšienes liecina Gara dvaša – elpa mūsos. Kā tā izpaužas?

Vecās Derības lasījumā dzirdējām, ka jauna dziesma Tam Kungam Viņam dod godu./Jes.42:12/ Mūsu uzdevums uz šī planētas ir pagodināt Dievu – dzīvot tā, lai Viņam kā Tēvam no mums – Viņa bērniem būtu gods un slava. (Nevis kauns un negods!) Ir liels gandarījums, kad kāds uzlavē mūsu bērnus par labām sekmēm vai uzvedību. Šādos brīžos ar lepnumu vēlamies, lai visi zinātu, ka tas ir mans dēls vai meita! Taču brīžos, kad bērni dara kaunu vecākiem, mēs labprātāk vēlētos, lai neviens nezinātu, ka tie ir mūsu bērni, kuri tā rīkojas. Vai Dievam Tēvam caur Tavu dzīvi, attiecībām, kuras Tev ir dāvātas, tiek pienests gods un slava? Bieži Dievam goda vietā esam radījuši negodu un kaunu! Tāpēc Jēzus Evaņģēlijā apliecina, ka viens no Gara uzdevumiem ir radīt cilvēkā pārliecību par grēku – par Taviem un maniem grēkiem./Jņ.16:9/ Kad Gara klātbūtnē esam ieraudzījuši un atzinuši savus grēkus. Tad Svētais Gars ved tālāk pie Dieva taisnības vai patiesības – Jēzus./16:10/ Pēc tam, kad esam ieraudzījuši savu grēku tumsu, Gars atklāj neizmērojamo Dieva žēlsirdības un mīlestības Gaismu Kristū. Treškārt, Svētais Gars rada mūsos pārliecību, ka visi atbildēsim Dievam par to, ko miesā būdami esam darījuši./2.Kor.5:10/ 

Lasījumā no Jēkaba vēstules dzirdējām ļoti praktisku ieteikumu kā pārliecināties vai esam piedzimuši no augšienes: “Lai ikviens cilvēks ir čakls klausīties, kūtrs runāt, kūtrs dusmoties, jo cilvēka dusmas nesagādā Dieva taisnību.”/Jēk.1:19,20/ Gara elpa cilvēku dara par čaklu klausītāju, kūtru runātāju un dusmotāju. Ar mums nereti ir noticis otrādi – esam čakli uz runāšanu un dedzīgi uz dusmošanos un reizēm ļoti kūtri uz klausīšanos! Ja uzmanīgāk ieklausītos Dieva klusajā balsī, ja vēlētos sadzirdēt un kaut nedaudz saprast savus līdzcilvēkus, mēs izvairītos no nevajadzīgiem konfliktiem, nesaskaņām un kariem. Visi iepriekš minētie rodas no tā, ka neesam vēlējušies sadzirdēt un ieklausīties ar sirdi. Viena no būtiskākajām prasmēm, kuru vecākiem ir jāmāca bērniem ir spēja ieklausīties un sadzirdēt. Šodien daudzi bērni neklausās pedagogos! Kāds pētījums vēsta, ka mūs laika cilvēks otrā ar nedalītu uzmanību spēj ieklausīties vidēji tikai sešas ar pusi sekundes! Labai runai ir jābūt tieši tik garai. Pamēģiniet svarīgāko pateikt sešās ar pusi sekundēs! 

Labākie runātāji ir tie, kuri vispirms ir labi klausītāji. Un vispirms mums ir jāmācās klausīties Dieva balsī. Kristus saka: “Manas avis dzird manu balsi.”/Jņ.10:27/ Arī mūsu tautas sakāmvārds vēsta: “Runāšana – sudrabs, bet klusēšana (tas ir – vērīga klausīšanās) – zelts.” 

Pirms esam spējīgi dziedāt Tam Kungam jaunu dziesmu, vispirms mācāmies klausīties un sadzirdēt Kristus balsi. Jauna slavas dziesma un dzīve, kura pagodina Dievu, sākas ar lūgšanu – priestera Ēļa jau Samuēlam mācīto lūgšanu: “Runā, Kungs, jo Tavs kalps klausās!”/1.Sam.3:9/ Lai mums ar Svētā Gara palīdzību izdodas kļūt par labiem klausītājiem!

Mīlestībā – Tavas draudzes mācītājs Guntis.

Lasījums

No Jāņa Evaņģēlija 16. nodaļas /Jņ.16:5-15/

Jēzus saka:

“Bet tagad Es aizeimu pie Tā, kas Mani sūtījis, un neviens jūsu starpā Man nejautā: kurp Tu ej?

Bet, klausoties Manos vārdos, jūsu sirds ir pilna skumju.

Tomēr Es jums saku patiesību: tas jums par labu, ka Es aizeimu. Jo, ja Es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis Es to sūtīšu pie jums.

Un Viņš nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu.

Grēku – jo tie netic Man.

Taisnību – jo Es aizeimu pie Tēva, un jūs Mani vairs neredzēsit.

Tiesu – jo šīs pasaules valdnieks ir dabūjis savu spriedumu.

Vēl daudz kas Man jums sakāms, bet jūs to tagad vēl nespējat nest.

Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā; jo Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas.

Tas Mani cels godā, jo Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to darīs zināmu.

Viss, kas Tēvam pieder, pieder Man; tāpēc Es jums sacīju, ka Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to darīs zināmu.”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

8 + 2 =