Vai uzdrošināsimies Dieva sapnim sacīt: “Lai notiek!”?

/13.12.2020./

LASĪJUMS no Jāņa Evaņģēlija 1:19-27

“Šī ir Jāņa liecība, kad jūdi no Jeruzālemes sūtīja pie viņa priesterus un levītus, lai viņam jautātu: “Kas tu esi?” Viņš atzinās un neliedzās, bet apliecināja: “Es neesmu Kristus.” Tad tie viņam jautāja: “Kas tad? Vai tu esi Ēlija?” Bet viņš saka: “Es tas neesmu.” – “Vai tu esi gaidāmais pravietis?” Viņš atbildēja: “Nē.” Tad tie viņam sacīja: “Kas tu esi? Mums atbilde jādod tiem, kas mūs sūtījuši. Ko tu pats saki par sevi?” Viņš teica: “Es esmu vēstneša balss, kas tuksnesī sauc: sataisait Tā Kunga ceļu, kā pravietis Jesaja ir sacījis.” Tos bija sūtījuši farizeji, un tie viņam jautāja: “Ko tad tu kristī, ja tu neesi ne Kristus, ne Ēlija, ne gaidāmais pravietis?” Jānis viņiem atbildēja: “Es kristīju ar ūdeni. Jūsu vidū stāv viens, ko jūs nepazīstat, kas pēc manis nāk, kuram es neesmu cienīgs atraisīt kurpes siksnu.””

Adventa trešā svecīte ir ganu svecīte. Tā aicina domāt par prieku. Kā to dzirdējām lasījumā no vēstules Filipiešiem: “Priecājieties iekš tā Kunga vienmēr; es vēlreiz teikšu, priecājieties!”/Fil.4:4/

Gani vieni no pirmajiem nokļuva pie jaundzimušā pasaules Pestītāja. Ziemassvētkos viņi pirmie dzirdēja vēsti par Kristus dzimšanu./Lk.2:10-11/ Kas raksturo ganus un visus tos, kuri šodien piedzīvo sastapšanos ar Kristu?

Jānim Kristītājam trīs reizes tiek uzdots jautājums: “Kas tu esi?”/Jņ.1:19-22/ Tas ir viens no būtiskākajiem jautājumiem katra cilvēka dzīvē. Kāda būtu Tava atbilde? Pēdējā laikā mums ar meitu ir bijušas daudzas sarunas par to, kā atklāt savu aicinājumu, kā uzzināt dzīves virsuzdevumu un misiju. Jautājums: “Kas es esmu?” ir cieši saistīts ar mūsu katra radīšanas mērķi. Uz to ir iespējams atbildēt tad, ja apzināmies kādam uzdevumam esam radīti. Taču pilnīgu atbildi uz šo jautājumu var sniegt tikai Radītājs.

Jeremijas grāmatā Dievs saka: “Pirms Es tevi radīju mātes miesās, Es tevi jau pazinu…, pirms tu piedzimi… Es tevi svētīju un tevi izredzēju par pravieti tautām.”/Jer.1:5/ Pirms piedzimām, pirms vēl mūsu vecāki bija sastapušies, vēl pirms šī pasaule un visums tapa radīts, Dievam jau bijām pazīstami! Viņš zināja Tavu vārdu un uzdevumu, kuru Tev šajā pasaulē ir jāpaveic! Radītājs zina atbildi uz jautājumu: “Kāda ir Tavas dzīves misija?” Kā nonākt pie atbildes uz šo nozīmīgo jautājumu mūsu dzīvē? Ir nepieciešama pazemība. Jāņa atbilde uz priesteru un levītu uzdoto jautājumu atklāj dziļu un ļoti uzrunājošu gatavību zemoties Dieva priekšā. Viņš apliecina: “Kas pēc manis nāk, kuram es neesmu cienīgs atraisīt kurpes siksnu.”/Jņ.1:27/ Kurpes atraisa kalps, lai mazgātu kājas savam Kungam. Jānis apliecina, ka Kristum – Gara svaidītajam Glābējam viņš nav cienīgs kļūt par zemāko no kalpiem. Kas ir pazemība? Vai tas nozīmē, ka cilvēkam ir jākļūst par “lupatu”, uz kuras citi var noslaucīt savas netīrās kājas?

Ebreju valodā pazemība (ANAVAH) burtiski nozīmē – “Pieņemt Dieva doto vietu un aicinājumu šajā pasaulē.” Pazemīgi cilvēki ir tie, kuri dara nevis to, kas pašiem patīk, bet kuri iepriecina Dievu, piepildot Viņa doto uzdevumu. Pazemība nozīmē ar visu dzīvi Radītāja aicinājumam sacīt: “Lai notiek!” To lūdzam katrā Mūsu Tēvs lūgšanā: “Tavas prāts, lai notiek kā debesīs tā arī virs zemes.”/Mt.6:10/ Pazemīgs cilvēks Dieva nodomiem vienmēr ir gatavs sacīt: “Lai notiek!” Kristus piedzimšanai Marija atbildēja: “Lai notiek!”/Lk.1:38/ Nav nemaz tik viegli šos divus vārdus patiesi sacīt, jo tie vienlaicīgi nozīmē atsacīties no saviem plāniem un kontroles. Arī pravietim Jeremijam uz Dieva aicinājumu atsaukties nebija viegli, Viņš sacīja: “Ak, Kungs… es neprotu runāt, jo es esmu vēl jauns!”/Jer.1:6/ Apzinoties savu pieredzes trūkumu un Dieva aicinājuma lielumu, pravietis jūtas necienīgs Radītāja misijas īstenošanai. Cik gan bieži mēs katrs esam sacījuši Kristum: “Es neprotu to un to! Šis uzdevums man ir par smagu! Esmu nepiemērots šai misijai!” Utt. Atbildot uz Jeremijas šaubām (un iekšējām cīņām), Dievs aizskar pravieša muti un saka: “Redzi, Es lieku Savus vārdus tavā mutē. Nebīsties…, jo Es esmu ar tevi un tevi pasargāšu!”/8,9/, saka Tas Kungs. Dievs Tevi ir radījis noteiktam uzdevumam. Lai Viņa nodomi piepildītos, pats Radītājs Tevi aicina palīgā savas valstības darbā. Tāpēc Jaunajā Derībā esam nosaukti par Dieva darba biedriem (t.i. Kristus līdzstrādniekiem)./1.Kor.3:9/ Ja Radītāja sapnim par mums līdz ar Mariju sakām: “Lai notiek!”, tad Dievs ir apsolījis pats gādāt par visiem līdzekļiem un resursiem, lai Viņa darbs caur mums īstenotos. Viņš parūpēsies par visu nepieciešamo “ekipējumu”.

Tā katrs varam vai nu turpināt mēģināt piepildīt savus mazos sapņus (taču ilgtermiņā tas ved uz ļoti virspusēju dzīvi, kuras noslēgumā dvēsele tā arī negūs piepildījumu un laimi) vai arī Dieva lielajam sapnim sacīt: “Lai notiek!”, pieņemot Viņa aicinājumu. Pēc šīs lūgšanas jauns un nepieredzējis vīrietis kļuva par pravieti Jeremiju, jaunava Marija – par Kristus miesīgo Māti un Betlēmes gani par Jēzus dzimšanas lieciniekiem. Vai esi domājis: “Par ko gan varētu kļūt Tu?”

Mīlestībā Tavas draudzes mācītājs Guntis