AUGŠĀMCELŠANĀS nozīmē atstāt negatīvu emociju, mūsu grēku un kaislību ‘cietumu’

04.04.2021.

LASĪJUMS no Mt.28:2

“Notika liela zemestrīce, jo Tā Kunga eņģelis nāca no debesīm, piegājis novēla akmeni no durvīm un sēdās tam virsū.”

Mīļā draudze, Kristus ir augšāmcēlies! Patiesi augšāmcēlies! 

Viena no ārējām zīmēm, kura liecināja par augšāmcelšanos bija ZEMESTRĪCE. Jaunās Derības oriģinālvalodā šis vārdam (grieķiski – seismos) ir vairākas nozīmes – “tikt sakustinātam”, “vētra” un “zemestrīce”. Augšāmcelšanās ir notikums, kurš liek sakustēties ne tikai zemei un debesīm (visam visumam), bet arī cilvēku sirdīm un dvēselēm. Spēcīgas zemestrīces var radīt ļoti postošas sekas. No vienas puses varam būt pateicīgi Dievam, ka dzīvojam tādā šīs planētas reģionā, kurā zemestrīces notiek ārkārtīgi reti. Taču no otras puses mūsu dzīvē laiku pa laikam piedzīvojam apstākļus, caur kuriem tiek “izkustināti” dzīves ‘ēkas’ pamati. Jēzus stāsta līdzību, kurā divi vīri ir uzbūvējuši skaistas ēkas un tad nāca lietus, vējš un vētra, citiem vārdiem – zemestrīce un pārbaudīja šo namu patieso stiprību. Nams, kurš bija celts uz klints nesagruva, bet tas, kurš bija būvēts uz smiltīm palika par gruvešu kaudzi./Lk.6:49/ Garīgā nozīmē tā izskatās daudzu cilvēku dzīves, attiecības un dvēseles – bezcerības pilna, ar nāves elpu apdvesta drupu kaudze. Tas vienmēr ir ļoti liels satricinājums, ja gadiem ilgi celtais un tik neatlaidīgi būvētais vienā dienā sagrūst un iet bojā! Daudzi uzņēmumi (īpaši jau šajā laikā) bankrotē, cilvēki zaudē iespēju strādāt un nopelnīt iztikas līdzekļus, ļaudis saslimst ar smagām slimībām, daudzi tā arī neatveseļojas, attiecības laulībā – tuvāko cilvēku starpā izirst u.t.t. 

Bībelē zemestrīce ir viena no Dieva klātbūtnes vēstnesēm./1.Kēn.19:11/ Tas no kā baidāmies kļūst par Radītāja klātbūtnes liecinieku. Jēzus brīdina, ka tuvojoties Viņa atnākšanai godībā, notiks spēcīgas zemestrīces dažādās vietās. /Mt.24:7, Atkl.6:12, 8:5, 11:13, 11:19, 16:18/ Arī Kristus nāves stundā notika spēcīga zemestrīce tā, ka klintis šķēlās, tempļa priekškars pārplīsa no augšas līdz apakšai./Mt.27:51/ Lai aptveru šīs zemestrīces spēku jāpiemin jūdu vēsturnieka Jozefa Flāvija rakstītais – astoņpadsmit metrus augstais un vairāk kā desmit centimetrus biezais tempļa priekškars bija tik izturīgs, ka divi zirgi, to vilkdami katrs uz savu pusi, nevarēja pārplēst. 

Visā Bībelē zemestrīce ir arī kā Dieva taisnās tiesas pasludinātāja. Psalmā ir sacīts: “Zeme līgojās un drebēja, un kalnu pamati trīcēja. Tie grīļojās Viņa bardzības priekšā.”/Ps.18:8/ Ārējās kustības vienmēr rada rezonansi vai kustēšanos dvēselēs. Jēzus tuvākie piedzīvoja spēcīgu emocionālo vētru – īstu sirds zemestrīci. Vispirms tās bija dziļas skumjas – vārdos neizsakāmas zaudējuma sāpes. Tie noteikti bija arī sirdsapziņas pārmetumi, ar kuriem mācekļi cīnījās (Ģetzemanes dārzā, kad Jēzus tik apcietināts, viņi, izņemot Jāni un Pēteri, bēga. Un nedaudz vēlāk arī Pēteris Jēzus trīs reizes aizliedza!). Kristus aicināja apustuļus būt Viņam uzticīgiem, taču viņi aiz bailēm no represijām bēga un tagad skuma, ka bija atstājuši Kristu vienu. 

Kas ir tas, no kā Tu izvairies un bēdz? Kas Tev laupa mieru šajā brīdī? Tad pirmo Lieldienu rītā sievas apustuļiem atnesa vēsti par Kristus augšāmcelšanos, kura viņos radīja pilnīgu apjukumu un neticību./Lk.24:11/ Visas šīs emocijas kļuva par ļoti spēcīgas enerģijas “kokteili”, kurš mācekļos radīja noteiktas dvēseles kustības. Emocijas ir enerģija (šīs vārda fizikālā nozīmē). Arī mūsos spēcīgas emocijas var radīt ne tikai vētru, bet arī ļoti postošu zemestrīci, kuras rezultātā visbiežāk cieš paši tuvākie. Ar negatīvām emocijām mēs paši netiekam galā, tās nekontrolēti izlaužas, paveic savu postošo darbu un aiz sevis atstāj drupu kaudzi! Un pēc šādas pieredzes mēs līdz ar mācekļiem izmisuma pilni domājam: “Ko ar šo visu tagad iesākt? Vai vispār šajā postažā vēl ir kāda cerība?” Esmu dzirdējis ļaudis sakām šādās situācijās: “Man vajag sevi nomierināt!” Kur Tu meklē mieru vētrās, kuras rada sirds zemestrīces? Kādi, bēgdami no negatīvām emocijām, mieru meklē pudelē vai citos apreibināšanās līdzekļos, kādi citi “nolaiž tvaiku” seksuālā izlaidībā, citi mēģina aizmirsties neprātīgā darbā, vēl kādi norobežojas no pārējiem un ielien savā “alā”. Arī mācekļi pirmajās Lieldienās bija paslēpušies savā “alā” – aiz aizslēgtām durvīm kāda Jeruzalemes nama augšistabā./Jņ.20:19/ Augšāmceltais Kungs mācekļus un arī mūs atrod tur, kur esam paslēpušies un saka: “Nebīstieties!”, “Miers ar Jums!”/Mt.28:10; Jņ.20:19,21,26/ Augšāmceltā Kunga klātbūtne nes mieru un aizdzen bailes. 

Apustuļu Darbu grāmatā ir aprakstīts vēl kāds neparasts notikums – Pāvils un Sīla ieslodzīti cietumā un važās slēgti, lūdza Dievu un dziedāja slavas dziesmas. Un tālāk ir sacīts: “Piepeši notika liela zemestrīce, tā ka cietuma pamati sakustējās; tūdaļ atvērās durvis, un visiem nokrita važas.”/Ap.d.16:26/ Durvis dvēselē, pa kurām augšāmceltais Kungs vēlas ienākt pie Tevis šodien ir LŪGŠANAS, PATEICĪBAS un SLAVAS pienešana DIEVAM. Kad Jēzus caur šīm durvīm mūsos ienāk, tad grēku, kaislību, negatīvo emociju un sirds ievainojumu važas nokrīt un mēs varam iziet no dvēseles “cietuma” jaunā pasaulē, jaunai dzīvei, jaunām un dziedinātām attiecībām. Šis jaunais sākums mums visiem ir iespējams tikai tāpēc, ka KRISTUS IR AUGŠĀMCĒLIES! PATIESI, PATIESI AUGŠAMCĒLIES!

Mīlestībā Tavas draudzes mācītājs – Guntis.